Pētījuma temats ir latviešu valodas mācību satura attīstība pamatskolā no 1940. gada līdz 1991. gadam, skatot to lingvodidaktiskajā aspektā, t. i., vienlīdz lielu uzmanību pievēršot mācību saturam un tā metodiskajām interpretācijām saistībā ar izglītības dokumentos (galvenokārt mācību programmās) formulētajiem mācību mērķiem un uzdevumiem, kas noteikuši mācību grāmatās iekļautos latviešu valodas mācības jautājumus/tematus. Promocijas darbs ir starpdisciplinārs pētījums, kurā aplūkoti lingvodidaktikas jautājumi (lietišķā valodniecība), skatīta latviešu valodniecības attīstība pēc Otrā pasaules kara. Uzmanība pievērsta valodas mācīšanas aspektam, kā arī politikas un ideoloģijas saiknei ar valodas mācību saturu (sociolingvistika). Pētījuma mērķis ir analizēt un raksturot latviešu valodas kā mācību priekšmeta lingvodidaktisko saturu latviešu lingvistiskās domas attīstības kontekstā padomju laika Latvijā. Pētījums atklāj latviešu lingvodidaktiskās sistēmas izveidi un attīstību 50 gadu ilgā laika posmā, dodot iespēju objektīvi izvērtēt pozitīvās un negatīvās tendences latviešu valodas mācībā. Tā kā darbs ir ar starpdisciplināru ievirzi, tad tas ir interesants ne tikai latviešu valodniekiem un skolotājiem, bet plaša profila humanitāro zinātņu pārstāvjiem un sabiedrībai, tādēļ pētījums izmantojams dažādās humanitāro zinātņu studiju programmās un pētniecībā.