Latviešu dialektoloģijā arī agrāk ir pētītas izlokšņu parādības statikas un dinamikas aspektā resp. attīstībā (piem., Aknīste, Nīca, Svētciems), taču promocijas darbs ir pirmais pētījums valodniecībā par latviešu diasporas valodas stāvokli XXI gs. Lietuvas teritorijā, kurā izloksnes dinamika skatīta, analizējot lingvistiskās parādības trijās paaudzēs. Sventājas izloksne, kas administratīvi iekļaujas Lietuvas teritorijā, ir kultūrvēsturisks mantojums un atspoguļo latviešu izloksnes dzīvotspēju etnolingvistiskajā teritorijā XXI gs. Atziņas par izloksnes izmaiņām izmantojamas pētījumos par Latvijas aizrobežu izloksnēm un valodu kontaktiem. Darbā iegūtie pētījuma rezultāti izmantojami baltu valodniecībā: ir apkopotas izloksnei raksturīgās fonētiskās, morfoloģiskās, leksiskās īpatnības un pētīta lietuviešu literārās valodas, kā arī žemaišu dialekta ietekme uz Sventājas latviešu valodu un lituānismu iekļaušanos izloksnes sistēmā. Latviešu valodas dialekta atlanta un Baltu valodas atlanta materiālus iespējams paplašināt areālā aspektā, papildinot ziņas ar Sventājas izloksnes piemēriem. Sventājas izloksnes materiāls var kļūt par Lejaskurzemes (Bārtas, Dunikas, Rucavas u. c.) izlokšņu vārdnīcas sastāvdaļu. Pētījuma rezultāti ir izmantojami dialektoloģijas kursā par Lejaskurzemes izlokšņu fonētiku, morfoloģiju, leksiku, kā arī sociolingvistikā par valodu kontaktiem. Darbs izmantojams Lietuvas valodas politikas koncepcijas aktualizācijā, sniedzot padziļinātu ieskatu par latviešu valodas kā minoritātes valodas specifiku Lietuvas pierobežas reģionā.