Daži radniecības nosaukumi Johana Langija latviski-vāciskās vārdnīcas manuskriptā (1685): reģionālās iezīmes un to pārmaiņas Lejaskurzemē no 17. līdz 21. gadsimtam

Linguistica Lettica 2025
Ieva Ozola, Liene Markus-Narvila

Radniecības nosaukumu, to izcelsmes un lietojuma izpēte gan sinhroni, gan diahroni ir starpdisciplināra pētniecības joma. Latviešu valodnieki radniecības nosaukumiem pievērsušies fragmentāri, gan mantotās baltu vai indoeiropiešu leksikas izpētes kontekstā, gan (epizodiski) dialektu leksikas izpētes kontekstā. Šī pētījuma galvenais pētītais teksts, Nīcas un Bārtas mācītāja Johana Langija 17. gadsimta vārdnīcas un gramatikas pielikuma manuskripts (1685), ir ne tikai viens no latviešu rakstu valodas avotiem, bet arī liecība par Lejaskurzemes izlokšņu 17. gadsimta iezīmēm, tostarp radniecības apzīmējumu jomā.

Atslēgas vārdi
Latviešu valoda, Johannes Langius, radniecības nosaukumi, Lejaskurzeme
Hipersaite
http://www.scopus.com/inward/record.url?eid=2-s2.0-105013603259&partnerID=MN8TOARS

Ozola, I., Markus-Narvila, L. Daži radniecības nosaukumi Johana Langija latviski-vāciskās vārdnīcas manuskriptā (1685): reģionālās iezīmes un to pārmaiņas Lejaskurzemē no 17. līdz 21. gadsimtam. Linguistica Lettica, 2025, Vol. 33, No. 1, 190.-207.lpp. ISSN 1407-1932.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)