Šajā promocijas darbā tiek pētīta koksnes vilnas cementa paneļu (WWCP) atkritumu pārstrāde inovatīvos būvmateriālos, risinot būvniecības nozares ilgtspējības problēmas saistībā ar Eiropas Zaļo kursu un ES 2050. gada klimata neitralitātes mērķiem. Pētījumā analizēta atkritumu apsaimniekošana, izstrādātas ilgtspējīgas cementa saistvielas no blakusproduktiem, izveidoti un raksturoti biokompozīti, kā arī veikts dzīves cikla novērtējums (LCA), lai apstiprinātu materiālu ekoloģiskumu. Šī pieeja nodrošina ceļu, kā pārveidot WWCP atkritumus par vērtīgu resursu, veicinot aprites ekonomikas principus. Liela daļa pētījumu ir veltīta metodes izstrādei, lai efektīvi atdalītu un reaktivizētu sacietējušo cementa pastu no WWCP atkritumiem. Pētījumā tiek pētītas dažādas mehāniskās un termiskās apstrādes metodes, lai optimizētu cementa saistvielu reģenerāciju. Mehāniskā aktivizācija tiek pētīta, izmantojot dažādas malšanas metodes, tostarp dezintegratoru (ar 25 un 50 Hz), planetāro bumbu dzirnavas (ar 300 apgriezieniem minūtē 1-30 minūtes) un vibrāciju dzirnavas (5-20 minūtes). Šo metožu mērķis ir sadrumstalot hidratētos cementa konglomerātus un atbrīvot nehidratētos cementa minerālus. Piemēram, ar 20 minūšu vibrācijas malšanu slīpputekļiem, javas paraugiem tika iegūta 1,6 MPa spiedes stiprība 28.dienā pēc to izveides. Termiskās apstrādes metodes ir analizētas, lai novērtētu to ietekmi uz saistvielas reaktivāciju, izmantojot mufeļkrāsni (no 300 līdz 1200 ℃) un rotācijas krāsni (450 ℃ un 900 ℃). Pētījumā novērtēta apstrādes parametru, piemēram, malšanas ilguma un termiskās apstrādes temperatūras, ietekme uz reaktivēto saistvielu īpašībām, un, veicot apstrādi mufeļkrāsnī pie 900 °C, 28. dienā tika iegūta visaugstākā spiedes stiprība 19,6 MPa. Reaktivētās saistvielas un reģenerētā koksnes vate pēc tam tiek izmantotas, lai izstrādātu un raksturotu bioloģiskos kompozītmateriālus potenciālajam pielietojumam daudzslāņu celtniecības paneļos. Pētījumā tiek pētīta saistība starp materiālu sastāvu, mehāniskajām īpašībām un kompozītu termisko veiktspēju. Lai optimizētu kompozītu īpašības konkrētiem būvniecības lietojumiem, tiek pētīti dažādi sastāvi, iekļaujot alternatīvus pildvielas, piemēram, kaņepju spaļus (līdz 75 %) un ražošanas līnijas atkritumus (PLW). Piemēram, biokompozīti ar kaņepju spaļiem uzrādīja siltumvadītspēju tikai 0,052 W/(m·K) un blīvumu no 170 līdz 780 kg/m³. Pierādīta iespēja izgatavot pašnesošus daudzslāņu paneļus ar uzlabotām hidrotermiskajām īpašībām, sasniedzot spiedes stiprību līdz 1,4 MPa. Lai novērtētu izstrādāto saistvielu un izgatavoto biokompozītu ekoloģiskumu, izmantojot SimaPro platformu un NE 15804 + A2 V1.03 metodi, tiek veikts visaptverošs dzīves cikla novērtējums (LCA). LCA salīdzina pārstrādāto materiālu ietekmi uz vidi ar komerciāli pieejamām alternatīvām, piemēram, minerālvati un EPS, pamatojoties uz 1 m³ funkcionālo vienību un U vērtību 0,18 W/(m²K). Analīzē atklājās, ka šādu materiālu izmantošana var samazināt kopējo emisiju no 1 m³ biokompozīta par 26-58 %, salīdzinot ar cementa alternatīvām. Kopumā šis pētījums sniedz vērtīgu ieskatu par efektīvu WWCP atkritumu pārstrādi un to pārveidi ilgtspējīgos būvmateriālos. Iegūtie rezultāti liecina, ka reaktivētās saistvielas, sasniedzot spiedes stiprību no 0,5 līdz 19,6 MPa, un biokompozīti ar siltumvadītspēju no 0,052 līdz 0,139 W/(m·K) var veicināt aprites un vides ziņā atbildīgāku būvniecības nozari. Optimizējot atkritumu šķirošanas un saistvielu reaktivācijas metodes un rūpīgi raksturojot izstrādāto materiālu īpašības, šis pētījums piedāvā pamatu turpmākajiem pētījumiem un praktiskiem pielietojumiem, potenciāli pārveidojot aptuveni 450 000 m³ atkritumu gadā par ilgtspējīgas būvniecības izejvielām.