Latvijas jauniešu interneta lietošanas modeļi un attieksme pret interneta izmantošanu mācībās
Akadēmiskā Dzīve 2024
Ilze Koroļeva, Aleksejs Šņitņikovs, Aleksandrs Aleksandrovs

Datortehnoloģijas un internets ir mainījuši veidu, kā jaunieši sazinās cits ar citu, kā viņi strādā, kā izklaidējas, piedalās sabiedriskajā dzīvē un politikā, un, protams, arī to, kā viņi iegūst jaunu informāciju un mācās. Izmantojot Latvijas skolēnu un studentu tiešsaistes kvantitatīvās aptaujas datus (n = 2912), kas iegūti Latvijas Zinātnes padomes atbalstītajā projektā “Interneta lietošanas paternu ietekme uz jauniešu kognitīvo stilu attīstību”, šajā rakstā tiek analizēti jauniešu interneta lietošanas paradumi un to saistība ar jauniešu kognitīvajām orientācijām attiecībā uz interneta lietošanu mācību procesā. Jauniešu tiešsaistes aktivitāšu veida un biežuma mērījumos balstītā faktoranalīze ļāva identificēt četras interneta lietošanas dimensijas jeb modeļus, kas atbilstoši dominējošajām aktivitātēm tiek raksturoti šādi: radošā dimensija (orientācija uz satura radīšanu), orientācija uz saziņu, orientācija uz spēlēm un publisko komunikāciju un informatīvi analītiskā dimensija (orientācija uz informācijas meklēšanu/patērēšanu). Tāpat tika identificētas četras attieksmes pret interneta izmantošanu mācībās uzskatu dimensijas. Datu turpmākā analīze parādīja, ka pastāv būtiskas sakarības starp interneta lietošanas modeļiem un jauniešu kognitīvo orientāciju. Intelektuāli orientētie jaunieši vairāk izmanto internetu informācijas meklēšanai, savukārt internetpaļāvīgo vidū dominē datorspēļu spēlēšana u. tml. Uz sadarbību orientētajiem visvairāk raksturīgas saziņas aktivitātes, satura radīšana un spēles internetā, bet izklaidīgajiem tipiska ir tīklošanās un komunikācija internetā. Gan intelektuālā, gan internetpaļāvīgo orientācija visai spēcīgi ietekmē interneta lietošanas praksi; pirmo orientāciju var nosacīti raksturot kā pozitīvu, otro kā negatīvu. Trešā (“daudzuzdevumu veicēji”) un ceturtā (“izklaidīgie”) orientācija raksturojas ar mazāk apzinātām metakognitīvām izvēlēm. Šo orientāciju ietekme uz interneta lietošanas modeļiem nav tik spēcīga, iespējams, tāpēc ka šīm grupām piederošie jaunieši atrodas lielākā ārējās sociālās vides un tehnoloģiju ietekmē un viņu interneta lietošanas modeļus visdrīzāk nosaka viņu tiešā interneta lietošanas prakse un stihiski izveidojušies paradumi.


Atslēgas vārdi
interneta lietošanas paradumi, jaunieši, metakognīcija, kognitīvie stili, mācīšanās
DOI
10.22364/adz.60.13
Hipersaite
https://journal.lu.lv/adz/article/view/2429/2360

Koroļeva, I., Šņitņikovs, A., Aleksandrovs, A. Latvijas jauniešu interneta lietošanas modeļi un attieksme pret interneta izmantošanu mācībās. Akadēmiskā Dzīve, 2024, Vol. 60, 141.-158.lpp. ISSN 0516-3145. e-ISSN 2592-9429. Pieejams: doi:10.22364/adz.60.13

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196