Darbā apskatīti teorētiskie un praktiskie jautājumi, kas saistīti ar vairākātrumu sinhrono dzinēju pielietošanu elektriskajā piedziņā un problēmām šādu dzinēju izveidošanā. Formulēti galvenie kritēriji, kuri nosaka sinhrono dzinēju izmantošanas lietderīgumu salīdzinājumā ar asinhronajiem dzinējiem (materiālu un ekspluatācijas izmaksas, reaktīvās jaudas kompensācijas iespēja u.c.). Aplūkota un analizēta sinhrono dzinēju rotācijas frekvences regulēšana ar polu skaitu maiņu, ko (līdzīgi kā asinhronajiem dzinējiem) veic ar statora tinumu atsevišķo spoļu grupu pārslēgšanu. Aplūkotas dažādas pārslēgšanas shēmas, kas nodrošina polu skaita ( un tātad arī rotācijas frekvences ) izmaiņu attiecībā 1:2. Parādīts, kā praktiski var realizēt sinhronā dzinēja ierosmes tinuma spoļu pārslēgšanu, lai iegūtu magnētisko lauku ar dažādu polu skaitu. Aplūkoti ar spoļu pārslēgšanu saistītie teorētiskie un praktiskie jautājumi. Parādīts, ka vairākātrumu sinhrono dzinēju tehniski ekonomisko rādītāju (pašizmaksu un zudumu) samazināšanai būtu vēlams nodrošināt tā rādītājus abiem ātruma režīmiem. Tas nozīmē, ka projektēšanas uzdevumā atšķirībā no parastajiem (vienātruma) sinhronajiem dzinējiem būtu jāuzdod slodzes grafiki. Turklāt, lai izvēlētos tinuma pieslēgšanas piemērotāko shēmu ( zvaigzne – dubultzvaigzne vai trīsstūris – dubultzvaigzne ), jānorāda, vai pārejot uz citu rotācijas frekvenci, jānodrošina nemainīgs moments vai nemainīga jauda.