Šajā rakstā īsi aplūkota apakšstaciju elektroapgādes drošuma problēma. Darbā ir dotas galveno drošumu ietekmējošo lielumu aprēķina formulas un paskaidrots darbnespējas stāvokļa varbūtības aprēķina princips objektu dažāda veida izvietojumiem. Raksta otrajā daļā dota elektroapgādes drošuma līmeņa noteikšanas metodika par pamatu ņemot ekonomisko efektivitāti, un ir aprakstīti tādi elektroapgādes drošuma uzlabošanas paņēmieni kā kopņu sekcionēšana, automātikas pielietošana un drošākas tīkla shēmas izvēle. Raksta trešajā daļā dota darbnespējas varbūtības aprēķina metodika vienai un divām 110 kV apakšstacijas vidsprieguma sekcijām. Veicot divu sekciju darbnespējas varbūtības aprēķinu tika apskatīti divi varianti – kad sekcijas pieslēgtas vienam vai diviem dažādiem transformatoriem. Trešajā daļā tiek arī aprakstīta apakšstaciju darbnespējas varbūtības atkarība no dažādiem faktoriem – apakšstacijas izvietojuma 110 kV tīklā, apakšstaciju skaita starp barošanas centriem un no barojošo līniju garuma. Jautājums par apakšstaciju skaita un izvietojuma starp barošanas centriem ir aktuāls lielpilsētās jo apakšstaciju blīvums pilsētu rajonos ir daudz lielāks nekā lauku rajonos. Savukārt līniju garuma jautājums ir aktuāls tieši lauku rajonos, kur attālumi ir lielāki nekā pilsētās.