Sasniegumu laikmetā, kad norisinās milzu progress dažādās nozarēs, ir izmainījusies cilvēku izpratne par matēriju. Pasaules arhitektūrā ir sākusies trešā – ģenētikas stadija. Ģenētikas procesi un DNS skaitļošanas principi hibrīdā veidā tiek krustoti ar arhitektūras veidošanas procesiem, radot šo jauno arhitektūras evolūcijas stadiju. Arhitektūras jēdziens iegūst jaunas definīcijas, digitālā arhitektūra pārņem pasauli. Ražošanas tehnoloģijas un materiālu attīstība nodrošina, ka praktiski viss datoru virtuālajā telpā uzzīmētais ir realizējams. Šādas arhitektūras veidošanai nepieciešams reorganizēt mācību saturu pasaules arhitektūras skolās, kā arī jāveido jauni, objektīvi un kritiski skatījumi uz šajā arhitektūrā notiekošo. Ģenētiskajai arhitektūrai ir neierobežotas iespējas – to var izmantot jebkura mēroga projektēšanas procesos: no interjera elementa līdz pilsētbūvnieciskiem plānojumiem. Autors šajā publikācijā apskata savu eksperimentu kompleksa apjoma veidošanā no vienkārša algoritma. Publikācijas pēdējā nodaļa skaidro terminus un jēdzienus, no kuriem daži Latvijas arhitektūras vēsturē iepriekš lietoti reti vai nekad.