Šajā pētījumā autors apraksta un analizē piecas studijas, apgūstot Biodigitālo arhitektūru. Darba nosaukums „Arquitectura Aberrante” (aberācijas arhitektūra – latv. val.) pētījuma kontekstā vislabāk izsaka šo jaunā veida arhitektūru, kas apgūta un radīta piecās studijās, un pats autors to uzskata kā ārkārtēji progresīvu, salīdzinājumā ar tradicionālo „plaša patēriņa” arhitektūru. Autora izmantotā pētniecības metode analizē visus soļus gan teorētiski, gan praktiski, pamatojot un meklējot attiecības zinātniski pierādītās teorijās. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā jaunās digitālās sistēmas, kas ienākušas arhitektūrā no dizaina, animācijas un aeronautikas nozarēm, atvieglo un ietekmē arhitektūras radīšanas procesu. Šādam pētījumam ir liela nozīme, jo ļoti daudzi no apskatītajiem procesiem ir salīdzinoši jauni un aktuāli. Šodienas modernajā sabiedrībā mēs esam liecinieki paaugstinātai interesei jautājumos, kas saistīti ar jaunākajiem arhitektūras sasniegumiem. Pētījums sastāv no piecām nodaļām: „Aberācijas arhitektūra”, „Digitāli-botāniskā arhitektūra”, „Ziedēšanas arhitektūra”, „Viss ir algoritms” un „Ārkārtējie parametri”. Pirmā nodaļā apskatīti ģenētikas aspekti, biodigitālo pasauļu saplūšana, Antonio Gaudī (Antonio Gaudí) arhitektūra un Salvadora Dalī (Salvador Dalí) māksla, visbeidzot, veikts pētījums par koraļļiem un izveidots attēla-manifests par apdzīvojamu dzīvu radību. Otrā nodaļā pētīts, kā arhitektūru var iedvesmot daba un zemūdens pasaule, un kā to var „audzēt” datoros. Trešā nodaļā ir pētījums par ziedu būtību un digitālās arhitektūras fabricēšanas iespējām. Ceturtā nodaļa ir vairāk teorētiska un tajā ietverta metafizika, kosmoloģija, ģenētiskā un algoritmiskā arhitektūra. Piektā nodaļā gala arhitektoniskais projekts ir iznākums parametriskajai pieejai, kas ir rezultāts tīriem statistikas Excel elektroniskās tabulas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datiem.