Daudzaģentu sistēmu teoriju uzskata par vienu no galvenajiem datortīklu attīstības un to visursesmes dzinuļiem. Tā balstās uz realizējama pieņēmuma, ka speciāli programmatūras moduļi – aģenti – spēj sazināties un pieņemt izsvērtus lēmumus, izejot no to rīcībā esošas informācijas. Daudzaģentu sistēmu realizācija tiek veikta ar speciālu aprīkojumu palīdzību, kas noteic to arhitektūru un sazināšanās procesu standartus. Daudzaģentu sistēmu pielietojumi izplatīti gan dalīto sistēmu modelēšanā, gan to lietošanā datortīklu programmatūrā. Uz tiem sakņotām modelēšanas metodēm ir tāda priekšrocība salīdzinot ar tradicionālām metodēm, ka var atklāt sakarības starp sistēmu komponentu mikrosadarbībām un to makrouzvedības raksturojumiem. Modelēšanu bieži apvieno ar projektēšanu. Datortīklu lietojumos daudzaģentu sistēmas pilda galvenokārt starpprogrammatūras lomu būtiski paplašinot plaši lietojamās CORBA arhitektūras iespējas. Īpaši svarīga loma tām ir ieviešot elastīgu starpprogrammatūru mobilajās iekārtās, kas pēdējā laikā kļūst par datortīklu būtisku sastāvdaļu. Rakstā īsi aplūkoti tādi daudzaģentu sistēmu lietojumu piemēri starpprogrammatūrā kā perspektīva draudu novēršanas sistēmas arhitektūra un BitTorrent datu izplatīšanas sistēma (tiek analizēti tās modelēšanas rezultāti).