Reinholds Georgs Šmēlings (1840–1917) no 1879. līdz 1915. gadam bija Rīgas pilsētas arhitekts. Daudzo viņa darbu klāstā ir dažādu funkciju sabiedriskās ēkas, bet visvairāk – mācību un veselības aizsardzības iestādes. Ēkas, kuras celtas jau 19. gs., atspoguļo neorenesanses stilistiku. 20. gs. sākumā Rīgā sākās sevišķi intensīva skolu celtniecība. Vairākas no šī perioda skolām bija veidotas tā sauktā ķieģeļu stila formās ar bagātīgi artikulētām figurāla mūra dzegām un arhitektoniskām detaļām piesātinātiem zelmiņiem. Kopš 1908. gada R. Šmēlinga daiļradē dominē celtnes, kuru fasādēs sarkano ķieģeļu virsmas mijkārtotas ar gaiši apmestiem laukumiem. Šādā „sarkani baltā” stilistikā uzceltas 13 skolu ēkas, taču arhitekta radošajā mantojumā pārstāvēti arī citi jūgendstila mākslinieciskie novirzieni. Pēc viņa projektiem Rīgā pavisam uzceltas 23 skolas. Vēl iespaidīgāks ir R. Šmēlinga ieguldījums Rīgas slimnīcu celtniecībā. No 1895. līdz 1912. gadam viņa vadībā izveidots Džeimsa Armitsteda vārdā nosauktais Bērnu slimnīcas komplekss, kurā atspoguļojas stilu evolūcija no neorenesanses līdz racionālistiskam vēlajam jūgendstilam. 1902.–1906. gadā pēc R. Šmēlinga projektiem tapušas piecas ēkas Rīgas pilsētas 1. slimnīcā, tostarp slimnīcas galvenā ēka Bruņinieku ielā. Viens no lielākajiem arhitekta darbiem bija Rīgas pilsētas II slimnīca Pilsoņu ielā 13, kuru sāka celt 1908. gadā. Tās vēsturisko daļu veido vismaz 18 „sarkani balto” ēku ansamblis. Starp daudzām pēc R. Šmēlinga projektiem celtajām citu funkciju sabiedriskajām ēkām ievērojami pilsētvides akcenti ir ugunsdzēsēju depo Hanzas ielā 5 (1909) un Āgenskalna tirgus Nometņu ielā 64 (1911). Šīs celtnes ir arī augstvērtīgi „sarkani baltās” stilistikas pieminekļi. Rakstā analizēta arī virkne citu arhitektu – R. Šmēlinga laikabiedru – projektēto sabiedrisko ēku nozīme Rīgas arhitektūras mantojumā.