Rīgas centra publisko ārtelpu paplašināšanās Nacionālās bibliotēkas un Akustiskās koncertzāles kontekstā
2008
Uģis Bratuškins

Rīgas centra attīstība turpmākajos gados būs skatāma Pārdaugavas kontekstā. Viens no soļiem, kas iezīmē vadlīnijas pilsētvides attīstībai Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Akustiskās koncertzāles areālā, ir šīm ēkām piegulošo teritoriju detālplānojuma izstrāde. Šai rakstā analizēts, vai Nacionālās bibliotēkas un Akustiskās koncertzāles ēku prognozējamais dialogs ar vidi atbilst Rīgas attīstības dokumentos un starptautiskajā pieredzē aprobētajām kvalitatīvas publiskās telpas attīstības prioritātēm. Nacionālās bibliotēkas un Akustiskās koncertzāles jaunbūvēm jāiezīmē Daugavas ceļa un Brīvības ceļa – divu galveno pilsētas kompozīcijas asu – krustojuma vieta. Kā būs iespējams pieiet un piebraukt pie ēkām, kā tajās tiks organizētas ieejas dažādām lietotāju grupām, kā tiks atrisinātas autostāvvietas – tie ir būtiskākie jautājumi, kas ietekmē apbūves dialogu ar pilsētvidi. Kā izriet no detālplānojuma materiāliem, izbūvējot Nacionālo bibliotēku un Akustisko koncertzāli esošie infrastruktūras elementi tiks apgrūtināti ar ievērojamu papildu slodzi. Abu ēku vajadzībām ir paredzētas autostāvvietas, bet iebrauktuves tajās ir pieslēgtas pret krastmalām pavērstajām ielām. Tādējādi šo ielu telpu izmantošana reprezentablu promenāžu veidošana gājējiem tiek ievērojami apgrūtināta. Jebkurš jauns vides pārveidojums nedrīkst pazemināt pilsētainavas esošās uztveres iespējas. Autostāvvietas iebūve AB dambī detālplānojumā iecerētajos parametros būtiski pasliktinās Daugavas akvatorijas pārredzamību un Vecrīgas silueta uztveri kontekstā ar to no Klīversalas puses. Līdz pat šim laikam Rīgas centra vizuālajā telpā nav izbūvēta neviena piestātne, un laivas un jahtas tur ir reta parādība. Ievērojot Pārdaugavas strauji augošo nozīmi Rīgas centra paplašināšanās kontekstā, Āgenskalna līcis un akvatorija starp Daugavas ūdensteces regulēšanas vēsturiskajiem dambjiem un pamatkrastu ir ideālas vietas šādas funkcijas realizēšanai. Detālplānojumā paredzētā šķērsojumu būvniecība no AB dambja uz Klīversalu un Ķīpsalu, kas, sadalot Daugavas akvatoriju, laivu un jahtu piestātņu attīstību šai pilsētas daļā padarīs neiespējamu. Detālplānojuma uzdevumā minētais mērķis – noteikt infrastruktūras nodrošinājuma attīstības iespējas un risinājumus Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Akustiskās koncertzāles teritorijai – ir sasniegts, apzinot esošo situāciju un prognozējot attīstības iespējas. Tomēr ir arī skaidri redzams, ka divu kultūras lielceltņu izvietošana nelielā areālā ievērojami apgrūtina gājējiem un rekreācijai draudzīgas vides veidošanu, bet piedāvātie transporta risinājumi ir harmoniskai attīstībai pārāk agresīvi. Ja Nacionālās bibliotēkas gadījumā ir iespējams tos pārskatīt un iegūt pieņemamu rezultātu, koncertzāles gadījumā tas nav reāli. Tādējādi detālplānojuma risinājumi pārliecinoši apliecina lēmuma par Akustiskās koncertzāles vietas izvēli apšaubāmību.


Atslēgas vārdi
water area; detail plan; area of impact; cityscape; public open space; visual space

Bratuškins, U. Rīgas centra publisko ārtelpu paplašināšanās Nacionālās bibliotēkas un Akustiskās koncertzāles kontekstā. Arhitektūra un pilsētplānošana. Nr.2, 2008, 108.-119.lpp. ISSN 1691-4333.

Publikācijas valoda
English (en)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196