Rakstā tiek analizēti speciālā lietojuma valodas tulkošanas pragmatiskie aspekti. Zinātniski tehniskie teksti satur daudz sarežģītu terminu un speciālo leksiku, kas ir raksturīga noteiktajai zinātniskai jomai, kā arī svešvalodu izcelsmes vārdus un vispārējā lietojuma valodas vārdus. Vispārējā lietojuma valodas vārdi ārvien biežāk tiek lietoti zinātniski tehniskajos tekstos, t.i., sarunvalodas elementi, idiomas, profesionālā žargona elementi u.c. Kā rezultātā jau eksistējošo vārdu nozīme mainas un parādas jaunie vārdi. Jaundarināto terminu tulkošana ir ļoti darbietilpīgs process. Šī raksta mērķis ir izpētīt modernus terminu darināšanas modeļus un izaicinājumus tulka/tulkotāja darbā.