Pētījumā vērtēta tautastērpu un etnogrāfisko dziesmu dziedāšanas ietekme uz bioenerģētisko starojumu, kas fiksēts ar gāzizlādes vizualizācijas kameru un analizēts ar specializētu datorprogrammu palīdzību. Starojuma transformāciju ierosināšanai izmantots visbiežāk sastopamais un jaunākais Alsungas pagasta tautastērpa variants precētai sievietei. Pētījuma metodikā apskatītas eksperimenta dalībnieku grupas, eksperimenta norise un iegūto datu apstrādes metodika. Eksperimentā piedalījās divas eksperimenta dalībnieku grupas: piecas etnogrāfiskā ansambļa „Suitu sievas” dalībnieces un četras sievietes, kuras ikdienā nav saistītas ar etnogrāfiskiem pasākumiem. Eksperimenta laikā iegūtas 720 GDV bioelektrogrammas. Noskaidrota pētījuma ietvaros analizēto parametru (aktivizācijas koeficients, integrālais laukums un integrālā entropija) nozīme un skaitliskās vērtības. Veicot galveno parametru analīzi, noskaidrota tautastērpa un dziedāšanas procesa ietekme uz cilvēka organismu un iedarbības nozīmīguma līmenis. Etnogrāfiskā ansambļa „Suitu sievas” dalībniecēm ir mazākas svārstību amplitūdas (1,1 – 4,9%) nekā tām eksperimenta dalībniecēm, kuras ikdienā nav saistītas ar etnogrāfiskiem pasākumiem (1,6 – 18,0%). Sievietes, kuras nav pieradušas pie tautastērpa un dziedāšanas procesa, reaģē aktīvāk uz šiem kairinātājiem. Ilglaicīgai saistībai ar tautastērpu ir izšķiroša nozīme tā iedarbības apjoma un kvalitātes veidošanā.