Valsts aizsardzības koncepcijā ir definētas sākotnējās operacionāli taktiskās prasības Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kaujas spēju attīstībai Latvijas Republikas valsts interešu aizsardzībai pasaules mērogā. Ņemot vērā Latvijas dalību NATO un Eiropas Savienībā, kā arī iesaistīšanos starptautiskās drošības stiprināšanā, Latvijas karavīriem jābūt sagatavotiem dalībai starptautiskajās operācijas ģeogrāfiski tālos rajonos ar Latvijai neraksturīgu klimatu un reljefu, kas ietekmē karavīra uzdevuma izpildei nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu taktiski tehnisko raksturojumu. Bez tam karavīrs pārsvarā ir pakļauts mākslīgajam apdraudējumam, ko viņam rada pretinieks. Karavīra darbs vienmēr ir vidē, kur dabīgais un mākslīgais apdraudējums ir savienoti kopā. Apdraudējuma veidu kombinācija atstāj savu ietekmi arī uz aizsardzības elementu skaitu un to iespējamo kombināciju. Mākslīgais un dabīgais apdraudējums iedarbojas uz karavīra dzīvību un veselību no visiem virzieniem, proti, tam ir izotropiskais raksturs. Bez tam karavīra aizsardzība pakļauta prioritāro ķermeņa daļu aizsardzības principam. Nacionālajos Bruņotajos spēkos ir izveidota Karavīra individuālā aizsardzības sistēma, kura pamatā ir vairāku tehnisko, politisko, ekonomisko prasību kopums, atbilstoši pašreizējai pasaules ģeopolitiskai situācijai. Pašlaik jaunizveidotā karavīra individuālās aizsardzības sistēma, kuras sastāvdaļu atbilstību nodrošina materiālu tehnoloģijas, līdz noteiktam līmenim aizsargā karavīru no mākslīgajiem un dabīgajiem apdraudējuma faktoriem, ar ko karavīrs var sastapties mūsdienīgajā karā. Sistēmas pamatā ir aizsardzības slāņu kopums, ko karavīrs, atkarībā no veicamā uzdevuma, uzvelk vai noņem, kā arī modulē, lai panāktu visefektīvāko slāņu kombināciju konkrēta uzdevuma izpildei, nodrošinot sev zināmo komfortu un drošības sajutu par savu ekipējumu, kas ļauj koncentrēties uzdevumu izpildei. Nesamā ekipējuma skaits turpmāk tikai pieaugs, jo strauji attīstās komandu vadības sistēmas un karavīra ekipējums papildinās ar dažādām elektroniskajām ierīcēm un sistēmām kaujas darbības nodrošināšanai un izsekošanai. Rietumu avotos ir sastopama virkne nākotnes risinājumu karavīra individuālā ekipējuma un individuālās aizsardzības sistēmu tālākai pilnveidošanai, lai atrisinātu pieaugošās nesamās masas problēmu. Pārsvarā risinājumi ir divos virzienos: karavīra fizisko spēju palielināšana izmantojot biomehānikas tehnoloģijas un tekstilmateriālu tehnoloģiju apvienošana ar elektroniskajām tehnoloģijām. Pašlaik abi minētie virzieni ir nonākuši militāro zinātnieku intereses. Nacionālie Bruņotie Spēki un Rīgas Tehniskā universitāte turpina pilnveidot Karavīra individuālo aizsardzības sistēmu, pamatojoties uz nākotnes materiālu tehnoloģiju attīstības tendencēm.