Seno ādas apavu darināšanas prasmju adaptācijas problēmas šodienas situācijā
2009
Agrita Krieviņa-Siliņa

Amatu izcelsme ir sena un saistīta ar cilvēces attīstību un tās pamatvajadzību apmierināšanu. Tikpat sen bijusi nepieciešamība atklātās amata zināšanas nodot kādam vai tās iegūt. Rakstā apskatītas piecas tradicionālu amatu raksturojošas pazīmes un to nozīmīgums šodienas situācijā. Dažādu amatu darba procesiem eksistē atšķirīgi amata prasmju pierakstīšanas, fiksēšanas un dokumentēšanas veidi. Atkarībā no darbības rakstura, šie pieraksta veidi ir atšķirīgi. Lai fiksētu darba procesu, pētnieka uzdevums ir izvēlēties piemērotus prasmju dokumentēšanas veidus - tekstuāls pieraksts, foto, filmēšana, amatnieka stāstījums, simbolu valoda. Praktisku pētījumu, darba pieredzes un interviju rezultātā izstrādāts algoritms tradicionāla mazpazīstama amata atjaunošanai – zudušu prasmju pētīšanas modelis. Modelis radīts kā sešu soļu sistēma. Pirmais solis apskata atjaunošanas iemeslu – pieprasījumu jeb vajadzību pēc noteiktām prasmēm. Otrais solis – prasmju iegūšanas avoti. Šajā posmā tiek apzināta pieejamā informācija. Atkarībā no situācijas un materiālu pieejamības, tie ir – priekšmeta oriģināls jeb pirmparaugs, meistaru un amata prasmju nesēju liecības, tiešs meistara darba novērojums, dokumentējums, ko sastāda zīmēts attēls-skice, tehnisks zīmējums, rasējums, telpisks rasējums, priekšmeta melnbalta vai krāsu fotogrāfija, darba procesa melnbalta vai krāsu fotogrāfija, melnbalta vai krāsu priekšmeta fotogrāfiju sērija, digitāls attēls, videofilma, detalizēts darba apraksts, vispārējs priekšmeta apraksts, teksts, papildināts ar zīmējumu, teksts papildināts ar foto, shematisks attēls, darba procesa apzīmējumi. Bez tiešās un netiešās informācijas liela nozīme ir citu pētnieku pieredzei radniecīgu amata prasmju pētīšanā. Jaunu informācijas avotu apguve dod iespējas papildināt esošās zināšanas. Nepietiekama un pretrunīga informācija rada informācijas pieejamības grūtības. Trešais solis – iegūtās informācijas apstrāde, darba procesa mēģinājumi, empīriski pētījumi. Kā zināms, pieredze ir garantija, noturīgākām zināšanām un prasmēm kā arī iespēja pārbaudīt iegūtās zināšanas. Empīriskais process ir laikietilpīgs, bet nepieciešams. Ceturtais solis – salīdzināšana ar pirmparaugiem. Šajā posmā, ja nepieciešams, var atgriezties pie trešā soļa un turpināt mēģinājumus empīriskā ceļā. Pirmparaugi dod precīzāku rezultātu nekā salīdzināšana ar amata prasmju dokumentējumiem. Piekļuves grūtības pirmparaugiem un vājš pirmparaugu saglabāšanās līmenis, kā arī pirmparaugu neesamība apgrūtina vai padara neiespējamu salīdzināšanu. Piekto soli veido turpmākie pētījumi – eksperimenti priekšmeta lietošanas procesā, kas uzskatāmi norāda uz kļūdām darba paņēmienos un pielietotajā tehnoloģijā. Priekšmeta lietošanas process dod jaunas atziņas un idejas turpmākam darbam. Tā ir iespēja pārbaudīt iegūtās prasmes praksē. Sestais solis – darba nobeiguma fāze, kurā tiek veikta pieredzes un darba paņēmienu apkopošana, materiālu analīze, materiālu publicēšana. Ekspozīcijas ļauj apvienot teorētisko ar praktisko un parādīt rezultātu. Apmācība ļauj nodot zināšanas un mācīties no audzēkņiem. Lai to nodrošinātu, nepieciešamas precīzas norādes darba izpildei, kā arī saprotams un uztverams mācību process. Kā praktisks darba piemērs rakstā aprakstīts zudušu prasmju pētīšanas piemērs – ādas apavu Latvijā 10.-14. gs. rekonstrukcijas. Informācija apkopota un izstādīta Ventspils Amatu mājā.


Atslēgas vārdi
amata prasmes, amatniecība, pētīšana, prasmju nesējs, pārmantošana, rekonstrukcijas

Krieviņa, A. Seno ādas apavu darināšanas prasmju adaptācijas problēmas šodienas situācijā . Materiālzinātne. Tekstila un apģērbu tehnoloģija. Nr.4, 2009, 93.-100.lpp. ISSN 1691-3132.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196