Zinātniskās darbības atbalsta sistēma
Latviešu English

Publikācija: Seno ādas apavu darināšanas prasmju adaptācijas problēmas šodienas situācijā

Publikācijas veids Publikācija RTU zinātniskajā žurnālā
Pamatdarbībai piesaistītais finansējums Nav zināms
Aizstāvēšana: ,
Publikācijas valoda Latviešu (lv)
Nosaukums oriģinālvalodā Seno ādas apavu darināšanas prasmju adaptācijas problēmas šodienas situācijā
Nosaukums angļu valodā The Use of Eartly Leather Footwear Manufacturing Skills in Nowadays
Pētniecības nozare 2. Inženierzinātnes un tehnoloģijas
Pētniecības apakšnozare 2.5. Materiālzinātne
Autori Agrita Krieviņa-Siliņa
Atslēgas vārdi amata prasmes, amatniecība, pētīšana, prasmju nesējs, pārmantošana, rekonstrukcijas
Anotācija Amatu izcelsme ir sena un saistīta ar cilvēces attīstību un tās pamatvajadzību apmierināšanu. Tikpat sen bijusi nepieciešamība atklātās amata zināšanas nodot kādam vai tās iegūt. Rakstā apskatītas piecas tradicionālu amatu raksturojošas pazīmes un to nozīmīgums šodienas situācijā. Dažādu amatu darba procesiem eksistē atšķirīgi amata prasmju pierakstīšanas, fiksēšanas un dokumentēšanas veidi. Atkarībā no darbības rakstura, šie pieraksta veidi ir atšķirīgi. Lai fiksētu darba procesu, pētnieka uzdevums ir izvēlēties piemērotus prasmju dokumentēšanas veidus - tekstuāls pieraksts, foto, filmēšana, amatnieka stāstījums, simbolu valoda. Praktisku pētījumu, darba pieredzes un interviju rezultātā izstrādāts algoritms tradicionāla mazpazīstama amata atjaunošanai – zudušu prasmju pētīšanas modelis. Modelis radīts kā sešu soļu sistēma. Pirmais solis apskata atjaunošanas iemeslu – pieprasījumu jeb vajadzību pēc noteiktām prasmēm. Otrais solis – prasmju iegūšanas avoti. Šajā posmā tiek apzināta pieejamā informācija. Atkarībā no situācijas un materiālu pieejamības, tie ir – priekšmeta oriģināls jeb pirmparaugs, meistaru un amata prasmju nesēju liecības, tiešs meistara darba novērojums, dokumentējums, ko sastāda zīmēts attēls-skice, tehnisks zīmējums, rasējums, telpisks rasējums, priekšmeta melnbalta vai krāsu fotogrāfija, darba procesa melnbalta vai krāsu fotogrāfija, melnbalta vai krāsu priekšmeta fotogrāfiju sērija, digitāls attēls, videofilma, detalizēts darba apraksts, vispārējs priekšmeta apraksts, teksts, papildināts ar zīmējumu, teksts papildināts ar foto, shematisks attēls, darba procesa apzīmējumi. Bez tiešās un netiešās informācijas liela nozīme ir citu pētnieku pieredzei radniecīgu amata prasmju pētīšanā. Jaunu informācijas avotu apguve dod iespējas papildināt esošās zināšanas. Nepietiekama un pretrunīga informācija rada informācijas pieejamības grūtības. Trešais solis – iegūtās informācijas apstrāde, darba procesa mēģinājumi, empīriski pētījumi. Kā zināms, pieredze ir garantija, noturīgākām zināšanām un prasmēm kā arī iespēja pārbaudīt iegūtās zināšanas. Empīriskais process ir laikietilpīgs, bet nepieciešams. Ceturtais solis – salīdzināšana ar pirmparaugiem. Šajā posmā, ja nepieciešams, var atgriezties pie trešā soļa un turpināt mēģinājumus empīriskā ceļā. Pirmparaugi dod precīzāku rezultātu nekā salīdzināšana ar amata prasmju dokumentējumiem. Piekļuves grūtības pirmparaugiem un vājš pirmparaugu saglabāšanās līmenis, kā arī pirmparaugu neesamība apgrūtina vai padara neiespējamu salīdzināšanu. Piekto soli veido turpmākie pētījumi – eksperimenti priekšmeta lietošanas procesā, kas uzskatāmi norāda uz kļūdām darba paņēmienos un pielietotajā tehnoloģijā. Priekšmeta lietošanas process dod jaunas atziņas un idejas turpmākam darbam. Tā ir iespēja pārbaudīt iegūtās prasmes praksē. Sestais solis – darba nobeiguma fāze, kurā tiek veikta pieredzes un darba paņēmienu apkopošana, materiālu analīze, materiālu publicēšana. Ekspozīcijas ļauj apvienot teorētisko ar praktisko un parādīt rezultātu. Apmācība ļauj nodot zināšanas un mācīties no audzēkņiem. Lai to nodrošinātu, nepieciešamas precīzas norādes darba izpildei, kā arī saprotams un uztverams mācību process. Kā praktisks darba piemērs rakstā aprakstīts zudušu prasmju pētīšanas piemērs – ādas apavu Latvijā 10.-14. gs. rekonstrukcijas. Informācija apkopota un izstādīta Ventspils Amatu mājā.
Anotācija angļu valodā The history of crafts is long, related to development of basic needs of human society. Through ages craftsmen have released their knowledge from one generation to the next one. These skills were based on traditions of certain nation and comforted with its esthetical, economical and cultural needs. During ages various ways to report, fix and document labour process have been used for different crafts. Five main feature characterizing traditional crafts and their significance in nowadays are described in an article. To fix the labour process, a researcher has to choose one or more the most optimal documenting ways: photos, videos, symbols or craftsman’s description. As the result of practical researches, experience and interviews, the algorithm to renovate a traditional but little known craft is developed. It has been called a “module of lost skills” and developed as six steps system. The first step establishes the reason to renovate the craft – demand or needs to use the certain skills. Demand is determined by the part of society who is interested in a craft and stimulates its development. However the demand not always conforms with a craftsman’s interests and potentialities. The second step – the ways and sources to obtain skills. During this step the available information is achieved. It can be original or the first sample, craftsmen’s evidences, the direct estimation of labour process, documentation, which consists of sketches, pictures, drawings, monochrome or colour photographies, photographies of the labour process, digital pictures, videos, detailed descriptions of the labour process, general descriptions of a subject, texts with pictures, texts with photos, a schematic pictures, symbols of the labour process. The great importance and value has also the experience of other researchers investigating related crafts. New sources of information increase knowledge about the certain crafts. Insufficient and contradictious information complicates investigation process. The third step – the processing of obtained information, tests of the labour processes, empirical researches. Obtained experience gives more stable knowledge and skills. It is also possibility to verify obtained skills. However empirical process is time-consuming. The fourth step – comparison with the first samples. The first samples give more precise results then comparison with craft documentation. If necessary the process can go back to the third step. Difficulties to obtain the first samples and their bad quality or even nonbeing of the first samples often make impossible comparison process. The fifth step – further researches. Experiments during the use process of goods show mistakes of the labour process and technology. The use process of samples gives also new ideas for further researches. It is possibility to test obtained skills. However this process takes a lot of time is not precise and requires involving other persons (to test samples during their use process). The sixth step is summarization of experience and knowledge, publication of obtained materials. It is the final step of the module. Published information raises interest of society, expositions give possibility to combine theoretical knowledge with practical results. During training process knowledge is delivered to the craftsmen of the next generation. As a practical sample of a lost craft, the manufacturing of Latvian leather footwear of 10–14 centuries is described in the article. The information is exhibited in a Craft House in Venspils.
Atsauce Krieviņa, A. Seno ādas apavu darināšanas prasmju adaptācijas problēmas šodienas situācijā . Materiālzinātne. Tekstila un apģērbu tehnoloģija. Nr.4, 2009, 93.-100.lpp. ISSN 1691-3132.
Pilnais teksts Pilnais teksts
ID 6327