Bezkontakta 3D pozicionēšanas metodes izmantošana antropometriskajā modelēšanā
2009
Inga Dāboliņa, Ausma Viļumsone, Aleksandrs Fjodorovs

Līdzšinējās apģērbu projektēšanas metodes nedod ātru un kvalitatīvu projektēšanas rezultātu mūsdienu apstākļos (straujās modes izmaiņas, maza apjoma sēriju ražošana, individualizēti produkti), tādēļ tiek meklētas principiāli jaunas apģērbu projektēšanas metodes, kuras, izmantojot skaitļojamo tehniku, spētu nodrošināt katram patērētājam vispiemērotākā apģērba izveidošanu. Šādas tehnoloģijas realizēšanai nepieciešams cilvēka ķermeņa formas ciparu apraksts, kura iegūšanai pētījumā adaptēta un pilnveidota atstarotā infrasarkana lāzera kūļa izmantošanas metodi bezkontakta 3D pozicionēšanai. Pastāvošie 3D apģērbu automatizētās projektēšanas sistēmas (APS) moduļi izmanto tipālo manekenu digitālo aprakstu, ko dažos gadījumos iespējams daļēji individualizēt, izmantojot ierobežotu drēbnieka mēru sortimentu. Konkrētā cilvēka ķermeņa digitālu datu iegūšanai izmanto skenēšanas kameras, kas ir integrējamas apģērbu APS. Diemžēl šobrīd tās ir pārāk dārgas plašai lietošanai. Skenēšanā iegūtie virsmas topogrāfijas dati tālāk tiek pārrēķināti tradicionālajos ķermeņa mēros, lai tos izmantotu 2D detaļu piegriešanā no tekstilmateriāliem vai arī lai veidotu individualizētus parametrizētus virtuālos 3D manekenus, kas tiek lietoti konstrukciju novērtēšanai un virtuālajai pielaikošanai. Neviena no pastāvošajām apģērbu APS neparedz konkrētā pasūtītāja figūrai atbilstoša apģērbu modeļa veidošanu 3D vidē ar tai sekojošu modeļa detaļu izklāšanu plaknē. Vienīgi šāds princips izslēgs no projektēšanas procesa darbietilpīgos laikošanas un precizēšanas darbus, kā arī ļaus apvienot sērijveida un individuālās ražošanas priekšrocības, galvenās no kurām ir labs piegulums, iespēja tērpu iepriekš „pielaikot” un redzēt, kā tas izskatās, īsi izpildes termiņi, tērpa individualitāte, relatīvi zema cena. Lai realizētu apģērbu projektēšanas tehnoloģiju 3D vidē, ir nepieciešams izstrādāt efektīvu cilvēka ķermeņa mēru iegūšanas metodiku, kas būtu piemērota cilvēka ķermeņa ciparu modeļa izveidošanai datora atmiņā. Vispirms skenējot tiek izstrādāts cilvēka balstvirsmas formas atjaunošanas 3D modelis. Iegūstot cilvēka ķermeņa virtuālo atveidu, nepieciešams izvēlēties skenēšanas pozas tā, lai nedeformētos cilvēka ierastā stāja (kas izraisa apģērba konstrukciju neprecizitāti). Pētījumā veikti matemātiski aprēķini ar infrasarkano lāzera kūļa metodi iegūto cilvēka ķermeņa virsmas apraksta punktu atlasei tālākajam lietojumam – ar izveidotās programmas palīdzību tiek izslēgti nulles punkti. Punktu masīvs savienots ar splainu un citu ģeometrisku līdzekļu palīdzību, tiek veidoti dažādi punktu līmeņi, kas raksturo cilvēka ķermeņa virsmas topogrāfijas ekstrēmuma līmeņus. No iegūtajiem ģeometriskajiem objektiem tiek veidots cilvēka ķermeņa virsmas karkass. Definētā 3D balstvirsma pārveidota 2D izklājumā ar triangulācijas metodes palīdzību. Pēc kārtas tiek ņemti trīsstūri virzienā no apakšējā līmeņa uz augšējo. Pētījumā izveidots jauns cilvēka ķermeņa virsmas matemātiskais modelis, kas ir cilvēka ķermeņa balstvirsmas prototips trīsdimensiju digitālā vidē. Iegūts ķermeņa (torsa) virsmas izklājuma modelis, kuru var izmantot turpmākiem pētījumiem, lai ar ģeometriskas modelēšanas palīdzību pietuvinātu to apģērbu konstrukcijām.


Atslēgas vārdi
antropometrija, 3D mērījumi, balstvirsma, izklājums

Dāboliņa, I., Viļumsone, A., Fjodorovs, A. Bezkontakta 3D pozicionēšanas metodes izmantošana antropometriskajā modelēšanā. Materiālzinātne. Tekstila un apģērbu tehnoloģija. Nr.4, 2009, 138.-145.lpp. ISSN 1691-3132.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196