Zinātniskās darbības atbalsta sistēma
Latviešu English

Publikācija: Elektroniskās mērlentes lietošana apģērbu ražošanā

Publikācijas veids Publikācija RTU zinātniskajā žurnālā
Pamatdarbībai piesaistītais finansējums Nav zināms
Aizstāvēšana: ,
Publikācijas valoda Latviešu (lv)
Nosaukums oriģinālvalodā Elektroniskās mērlentes lietošana apģērbu ražošanā
Nosaukums angļu valodā The Usage of Digital Measuring-Tape in Garment Production
Pētniecības nozare 2. Inženierzinātnes un tehnoloģijas
Pētniecības apakšnozare 2.5. Materiālzinātne
Autori Inga Dāboliņa
Ingrīda Šahta
Gaļina Terļecka
Atslēgas vārdi antropometrija, apģērbu ražošana, kontrolmērījumi, elektroniskā mērlente
Anotācija Antropometriskie dati var tikt iegūti ar dažādiem instrumentiem. Tradicionālajās metodēs izmanto dažādus manuālus instrumentus (mērlente, antropometrs u.c.). Tomēr šāda mēru iegūšana ir ļoti darbietilpīga un laikietilpīga, kā arī prasa no cilvēka (mērītāja) augstu prasmju līmeni un precizitāti. Metode ir ļoti ilga – cilvēkam ir grūti un nogurdinoši ilgu laiku nostāvēt vienā pozā (atkarībā no mēru pielietojuma to var būt pat vairāki simti), līdz ar to tiek ietekmēta mērījumu kvalitāte. Attīstoties tehnoloģijām, tiek veidoti arvien jauni instrumenti un/vai pilnveidoti esošie. Par tradicionālās mērlentes pilnveidojumu uzskatāma elektroniskā mērlente, šis instruments apvieno tradicionālos manuālos mērījumus ar elektroniskajām iespējām. Mērīšanas process ar šo ierīci notiek līdzīgi tradicionāli lietotajai mērlentei, savukārt iegūto datu (mērījumu) fiksācijai tiek izmantota bezvadu sistēma, kura nodrošina datu automātisku saglabāšanu datorā. Ar ierīci iespējams veikt gan plakaniskus mērījumus, gan telpiskus, iespējams mērīt taisnā trajektorijā, pa līkni, aploci vai cilindrisku formu. Katrā no mērījumu veidiem nepieciešams pārzināt instrumenta darbību un lietot atbilstošus vadības slēdžus. Lai arī ražotāju direktīvas raksturo elektronisko mērlenti kā universālu ierīci, kas vienlīdz labi noder gan gatavā izstrādājuma kontrolmērījumu veikšanai, gan antropometrisko datu iegūšanai, tomēr tās pielietojums antropometrijā ir apšaubāms. Veicot eksperimentus gan antropometrisko datu iegūšanā, gan gatavā izstrādājuma kontrolmēru iegūšanā, secināts, ka instrumenta pielietojuma efektivitāte atšķiras atkarībā no pielietojuma mērķa (kas savukārt nosaka lietojuma tehnoloģiju). Salīdzinot ar tradicionālo mērlenti un elektronisko mērlenti iegūtos antropometriskos datus, redzams, ka precizitāte ir ļoti neliela. Mazāk kā puse no mēriem ir ar nepieciešamo precizitāti (atbilstoši LVS EN ISO 20685:2005). Datu pieraksts, nenoliedzami, notiek ātrāk nekā veicot mērījumus ar tradicionāli lietoto mērlenti, jo ir pilnīgi automātisks. Savukārt gatavo izstrādājumu kontrolmērījumi ar elektronisko mērlenti salīdzinājumā ar tradicionāli lietoto centimetru lenti ir ļoti atbilstoši. Starpība starp ar abiem instrumentiem iegūtajiem rezultātiem visos gadījumos ir pielaižu robežās, vairumā gadījumu pat niecīga. Iegūtie dati, to salīdzinājums un analīze liecina par ierīces piemērotību kontrolmērījumu veikšanai. E-tape ierīce ir piemērota, efektīva, ērta un ekonomiska kontrolmēru iegūšanai gatavo apģērbu izstrādājumiem ražotnēs. Savukārt, cilvēka ķermeņa mērīšanai rentablākas ir tradicionālās mēru iegūšanas metodes vai estētiskākas un precīzākas (atkarībā no pielietotās metodikas un tehniskā aprīkojuma) – bezkontakta metodes (piemēram, 3D skenēšana).
Anotācija angļu valodā Anthropometric data can be obtained with different instruments. Traditional methods use a variety of manual tools (tape measure, anthropometer etc.). However, such acquisition of the measurements is a very laborious and time consuming, and requires of man (anthropometrist) high level skills and accuracy. The method is very prolonged – it is difficult and exhausting to stand in one position for a long time for human being (depending on the use of the results there may be as high as several hundred measurements), so it affects the quality of measurements. As technology evolves, more and more new tools are created, and / or existing ones are upgraded. On traditional tape optimization constitutes an electronic measuring tape; this instrument combines traditional manual measurements with electronic capabilities. The process of measuring by this device is similar to traditionally tape measurements, while the data collected (measurements) is recorded by wireless system of PC. The device can carry out both plain and spatial measurements; it can be measured in a straight path, along a curve rims or cylindrical shape. In each of the types of measurements the knowledge about the instrument operation and usage of appropriate control switches is needed. Although manufacturers electronic tape describes as a universal device, which serves equally well both in the finished product measurements performance and anthropometrical data acquisition, but its use is questionable in anthropometry. Experiments in anthropometrical data acquisition, and the product finished measurement acquisition, concluded that the tool-use efficiency varies depending on the intended purpose (which determines the use of technology). In comparison obtained anthropometrical data by traditional tape and electronic tape shows that the accuracy is very small. Less than half of the measurements satisfy the required accuracy (according to LVS EN ISO 20685:2005). The data recording, undoubtedly, is faster than the values measured by the conventional tape because it is completely automatic. The control measurements gained by electronic tape compared with conventional centimetre tape is very appropriate. The difference between the results obtained by two instruments, in all cases is within the tolerances, in most cases, even negligible. The findings of the comparison and analysis show the suitability of the device for control measurements of clothing. E-tape device is appropriate, effective, convenient and economical to obtain finished measurements in clothing factories. By contrast, the human body measurements by the traditional measure tape is more cost-effective method or aesthetic and more accurate (depending on the applied methodology and hardware) are non-contact methods (such as 3D scanning).
Atsauce Dāboliņa, I., Šahta, I., Terļecka, G. Elektroniskās mērlentes lietošana apģērbu ražošanā. Materiālzinātne. Tekstila un apģērbu tehnoloģija. Nr.4, 2009, 146.-152.lpp. ISSN 1691-3132.
Pilnais teksts Pilnais teksts
ID 6333