Elektroniskās mērlentes lietošana apģērbu ražošanā
2009
Inga Dāboliņa, Ingrīda Šahta, Gaļina Terļecka

Antropometriskie dati var tikt iegūti ar dažādiem instrumentiem. Tradicionālajās metodēs izmanto dažādus manuālus instrumentus (mērlente, antropometrs u.c.). Tomēr šāda mēru iegūšana ir ļoti darbietilpīga un laikietilpīga, kā arī prasa no cilvēka (mērītāja) augstu prasmju līmeni un precizitāti. Metode ir ļoti ilga – cilvēkam ir grūti un nogurdinoši ilgu laiku nostāvēt vienā pozā (atkarībā no mēru pielietojuma to var būt pat vairāki simti), līdz ar to tiek ietekmēta mērījumu kvalitāte. Attīstoties tehnoloģijām, tiek veidoti arvien jauni instrumenti un/vai pilnveidoti esošie. Par tradicionālās mērlentes pilnveidojumu uzskatāma elektroniskā mērlente, šis instruments apvieno tradicionālos manuālos mērījumus ar elektroniskajām iespējām. Mērīšanas process ar šo ierīci notiek līdzīgi tradicionāli lietotajai mērlentei, savukārt iegūto datu (mērījumu) fiksācijai tiek izmantota bezvadu sistēma, kura nodrošina datu automātisku saglabāšanu datorā. Ar ierīci iespējams veikt gan plakaniskus mērījumus, gan telpiskus, iespējams mērīt taisnā trajektorijā, pa līkni, aploci vai cilindrisku formu. Katrā no mērījumu veidiem nepieciešams pārzināt instrumenta darbību un lietot atbilstošus vadības slēdžus. Lai arī ražotāju direktīvas raksturo elektronisko mērlenti kā universālu ierīci, kas vienlīdz labi noder gan gatavā izstrādājuma kontrolmērījumu veikšanai, gan antropometrisko datu iegūšanai, tomēr tās pielietojums antropometrijā ir apšaubāms. Veicot eksperimentus gan antropometrisko datu iegūšanā, gan gatavā izstrādājuma kontrolmēru iegūšanā, secināts, ka instrumenta pielietojuma efektivitāte atšķiras atkarībā no pielietojuma mērķa (kas savukārt nosaka lietojuma tehnoloģiju). Salīdzinot ar tradicionālo mērlenti un elektronisko mērlenti iegūtos antropometriskos datus, redzams, ka precizitāte ir ļoti neliela. Mazāk kā puse no mēriem ir ar nepieciešamo precizitāti (atbilstoši LVS EN ISO 20685:2005). Datu pieraksts, nenoliedzami, notiek ātrāk nekā veicot mērījumus ar tradicionāli lietoto mērlenti, jo ir pilnīgi automātisks. Savukārt gatavo izstrādājumu kontrolmērījumi ar elektronisko mērlenti salīdzinājumā ar tradicionāli lietoto centimetru lenti ir ļoti atbilstoši. Starpība starp ar abiem instrumentiem iegūtajiem rezultātiem visos gadījumos ir pielaižu robežās, vairumā gadījumu pat niecīga. Iegūtie dati, to salīdzinājums un analīze liecina par ierīces piemērotību kontrolmērījumu veikšanai. E-tape ierīce ir piemērota, efektīva, ērta un ekonomiska kontrolmēru iegūšanai gatavo apģērbu izstrādājumiem ražotnēs. Savukārt, cilvēka ķermeņa mērīšanai rentablākas ir tradicionālās mēru iegūšanas metodes vai estētiskākas un precīzākas (atkarībā no pielietotās metodikas un tehniskā aprīkojuma) – bezkontakta metodes (piemēram, 3D skenēšana).


Atslēgas vārdi
antropometrija, apģērbu ražošana, kontrolmērījumi, elektroniskā mērlente

Dāboliņa, I., Šahta, I., Terļecka, G. Elektroniskās mērlentes lietošana apģērbu ražošanā. Materiālzinātne. Tekstila un apģērbu tehnoloģija. Nr.4, 2009, 146.-152.lpp. ISSN 1691-3132.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196