Darbā vērtēta pasaules ekonomiskās krīzes iedarbība uz Latvijas ekonomiku. Izmantojot sistēmdinamikas pieeju un iepriekš izstrādātus modeļus, analizēti dažādi nodokļu politikas izmaiņu, mājsaimniecību kreditēšanas un darba tirgus attīstības scenāriji. Izstrādātie modeļi ļauj atbilstoši jaunajām attīstības tendencēm operatīvi mainīt datus, pārbaudīt dažādas hipotēzes. Modelēšanas rezultāti rāda, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pieaugums izraisīs ne tikai PVN apjoma pieaugumu, bet arī, ievērojot atgriezeniskās saites, patēriņa samazināšanos. Patēriņa samazināšanās gadījumā samazināsies sākuma periodā ieplānotais PVN un akcīzes nodokļa apjoms. PVN likmes palielināšana ļaus uz īsu brīdi paaugstināt nodokļu ieņēmumus, bet tam nebūs ilgstoša efekta. Līdzīga situācija ir ar akcīzes nodokli. Ienākuma nodokļa likmes samazināšana, kā arī neapliekamā minimuma palielināšana samazinās ienākuma nodokļa apjomus un vienlaikus palielinās patēriņu, kas izraisīs PVN, akcīzes un peļņas nodokļa pieaugumu. Kopumā ar algu saistītās nodokļu izmaiņas uzlabos iedzīvotāju labklājību, bet samazinās valsts nodokļu ieņēmumus. Algas samazināšana par 30% neļaus iedzīvotājiem segt kredītus un izmaksāt kredītprocentus, nesamazinot pārējos izdevumus. Bet tik liela darba algu samazināšana ir mīts. Brīvā darbaspēka migrācija nodrošinās Latvijas darba tirgum vidējo algu, nedaudz zemāku par darba algas minimumu Eiropas attīstītākajās valstīs.