Sinusoidālā sprieguma sensora ātrdarbības izpēte Rakstā tiek aplūkots rūpnieciskās frekvences sinusoidālā sprieguma sensors – signāla devējs impulsu platuma modulācijas analoga kontrollera vadīšanai, kas savukārt vada augstfrekvences impulsu regulēšanas maiņsprieguma elektronisko stabilizatoru. Parādīts, ka kontrolleram nepieciešamais atgriezeniskās saites līdzsprieguma signāls ir iegūstams ar vairākfāžu taisngrieža palīdzību. Spriegumu daudzfāžu simetriskā sistēma tiek izveidota no kontrolējamā vienfāzes sprieguma, izmantojot fāzu griešanas tilta slēgumu ar vairākiem RC-posmiem. Tādā veidā sensora ātrdarbību nosaka izejas ķēdes inertums, t.i., kapacitīvā gludinātājfiltra laika konstante. Stacionāros režīmos līdzsprieguma signāla relatīvo maiņkomponenti tieši nosaka kā gludinātājfiltra kondensatora kapacitāte, tā arī iztaisnotā sprieguma pulsāciju skaits kontrolējamā sprieguma perioda laikā. Jo vairāk ir pulsāciju periodā, jo mazāka var būt filtra kondensatora kapacitāte, kas savukārt, mainoties kontrolējamam spriegumam, ierobežo sensora ātrdarbību. Darbā iegūta filtra laika konstantes sakarība ar taisngrieztā sprieguma pulsāciju skaitu periodā attiecināta uz sensora signāla 1% un 5% relatīvām pulsācijām. Novērtēta dotā sensora ātrdarbība tukšgaitas režīmā, datormodelēšanā imitējot kontrolējamā sprieguma kritumus un uzmetienus. Izstrādāta fāzes nobīdīšanas posmu aprēķina metodika, fāzu griešanas tiltam (t.i., sensoram) strādājot slogotā režīmā. Pieņemot par paraugu mākslīgo trīsfāžu tilta taisngriešanas shēmu slogotajā sensorā, ar datormodelēšanas palīdzību veidojot pārejas procesus kontrolējamā sprieguma pusē, iegūti sensora ātrdarbības izmēģinājumu rezultāti.