Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka pasaules arhitektūras kontekstā
2009
Jānis Krastiņš

Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka Rīgā, Akadēmijas laukumā 1 (1953–1958, arhitekti O. Tīlmanis, K. Plūksne, V. Apsītis u.c.) ir viens no ievērojamākiem Staļina laika tā sauktā sociālistiskā reālisma arhitektūras paraugiem Latvijā. Celtnes sākotnējā ideja bija radīt augstbūvi, kas būtu viesnīca kolektīvo saimniecību zemniekiem. Tāpēc celtnes sākotnējais nosaukums – “Kolhoznieku nams” – joprojām ir dzīvs, kaut arī tā no pirmās izmatošanas dienas kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas mājvietu. Ēkas mākslinieciskajam tēlam ir nepārprotama līdzība ar Maskavas „septiņām māsām” – septiņām augstceltnēm, kuras 20. gs. piecdesmitajos gados tapa nolūkā pierādīt, ka sociālistiskās Padomju Savienības galvaspilsēta nav sliktāka par kapitālistisko Rietumu pilsētām. Pirmā Maskavas augstceltne bija M. V. Lomonosova Maskavas Valsts universitāte (1948–1953). Maskavas „septiņu māsu” tipa celtnes tika introducētas arī dažās citās Padomju satelītvalstu galvaspilsētās, piemēram, Varšavā (Kultūras un zinātnes pils; 1952–1965), Prāgā (Hotel International; 1951–1956) un Bukarestē (Kompartijas izdevniecības nams; 1952–1956). Šo ēku arhitektūra tika pasniegta kā sociālistiskās iekārtas jaunpienesums cilvēces kultūrai. Staļina laika augstceltņu tēls patiesībā bija nevis komunisma ideoloģijas auglis, bet formu aizguvums no sava nāvīgākā ienaidnieka – Rietumu kultūras. Viena no agrākajām un raksturīgākajām augstceltnēm, kura vizuāli diezgan uzkrītoši atgādina vēlākās Staļina laika celtnes, ir Ņujorkas Pilsētas nams (1907–1915). Pavisam tieši „sociālistiskā reālisma” augstceltņu priekšteči ir Smita tornis (Smith Tower, 1911–1914) Sietlā, Vašingtonas pavalstī, Woolworth nams Ņujorkā (1913) un Wrigley nams Čikāgā (1919–1924). Šo ēku apjomu kompozīcijas paņēmienus padomju arhitekti atkārtoja piecdesmitajos gados, tikai detaļu valodā sperot soli nevis uz priekšu, bet atpakaļ. Mūsdienu pasaules arhitektūras praksē atkal parādās līdzīgā pakāpjveida kompozīcijā veidotas augstceltnes. Tādas, piemēram, ir „Staļina astotā māsa” – “Triumfa pils” Maskavā (2001–2003), Abraj Al Bait komplekss Mekā (2004–2010) un šobrīd pasaulē augstākā (818 m) ēka – Burj Dubai Dubajā (2003–2009). Uz šo celtņu fona Latvijas Zinātņu akadēmijas nams droši ieņem pienācīgu vietu ne tikai pašmāju, bet arī pasaules arhitektūras mantojuma pūrā.


Atslēgas vārdi
augstceltņu arhitektūra, arhitektūras vēsture

Krastiņš, J. Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka pasaules arhitektūras kontekstā . Arhitektūra un pilsētplānošana. Nr.3, 2009, 67.-76.lpp. ISSN 1691-4333.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196