Raksts veltīts datorizētās apmācības adaptācijas dažādiem aspektiem. Aplūkoti trīs adaptācijas līmeņi: adaptācija lietotāju kategorijai, adaptācija lietotāju grupai un adaptācija individuālajam lietotājam. Apskatīti adaptācijas paveidi apmācāmajām kā datorizētās apmācības sistēmu pamata lietotāju kategorijai. Pirmais adaptācijas līmenis nodrošina pielāgošanu katrai lietotāja klasei, kas paredzētas datorizētajās sistēmās. Tāpēc pirmā līmeņa adaptācijai ir aplūkotas apmācāmā vajadzības datorizētajā mācīšanas procesā tādas kā apmācības, zināšanu pārbaudes un uzziņu režīmi, iespēja uzdot jautājumus mācību spēkam, studentu forumi u.c. Otrais adaptācijas līmenis nodrošina adaptāciju lietotāju grupai vienas kategorijas ietvaros. Tas ir apskatīts balstoties uz didaktikas pamatjautājumu “ko mācīt?” un “kā mācīt?” risināšanu, kas ļauj īstenot adaptāciju apmācāmajam atkarībā no viņa vecuma, izvēlētās specialitātes un mācību programmas, kā arī no personības psiholoģiskā virziena. Trešā adaptācijas līmeņa pamatā ir katra apmācāmā personīgās īpašības, kā arī viņa iepriekšēja pieredze, piedāvāto uzdevumu tekošā izpilde u.c. Adaptācija studējošajam katrā līmenī tiek nodrošināta balstoties uz apmācāmā modeli, kas parasti ietver vairākus parametrus, kuri raksturo apmācāmo un viņa darbību mācīšanas procesā.Dota apmācāmo modeļu klasifikācija un aprakstītas īpatnības, kas piemīt katras klases modeļiem. Aplūkoti trīs modeļi(vairāklīmeņu studenta modelis, spirālveida modelis un piecu komponentu apmācāmā modelis), kurus lieto adaptīvas apmācības nodrošināšanai datorizētajās mācīšanas sistēmās.