Latvijas valdība 2008. gada beigās saskārās ar iespējamo budžeta deficīta problēmu. Lai to atrisinātu, tika paaugstinātas nodokļus likmes: pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikme tika palielināta no 18% līdz 21%, atceltas atsevišķas PVN samazinātās likmes, paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai, alkoholam utt. Vienlaicīgi no 25% līdz 23% tika samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tas tika darīts, lai samazinātu prognozēto ieņēmumu kritumu. Nodokļu slogs bija pārnests no ienākumiem uz patērēšanu. Parasti tādas izmaiņas veic ar mērķi ierobežot ekonomikas attīstību. Šādas izmaiņas uzreiz radīja sabiedrībā asas diskusijas: cik pamatotas bija šīs izmaiņas, vai tās ļaus sasniegt izvirzīto mērķi utt. Rakstā ir izpētīts, kā minētās nodokļu likmju izmaiņas ietekmēs nodokļu ieņēmumus un ekonomikas attīstību. Autors atspoguļo nodokļu ieņēmumu sistēmdinamikas modeli un tā darbības rezultātus. Sistēmdinamika (sistēmpieeja, sistēmdomāšana) ir viens no sistēmu pētīšanas virzieniem, kurš analizē sistēmas uzvedību laikā atkarībā no sistēmas elementu struktūras un to savstarpējās iedarbības, t.sk. cēloņu - seku saitēm, atgriezeniskām saitēm, iedarbības reakcijas aizkavēšanās utt. Ekonomiskā sistēmdinamika ir pētāmo objektu ietekmējošo ekonomisko sakarību kopums. Prognozējot ekonomikas objektu uzvedību, galvenais uzdevums ir noteiktā modelī pēc iespējas korektāk analītiski atspoguļot reālo pasauli, tas ir jebkura ekonomista uzdevums. Plaši pielietotas ekonometriskas metodes balstās uz statistiski noteiktām sakarībām, bet sistēmdinamika atspoguļo analītiski noteikto sakarību darbības rezultātu, līdz ar to tā ir vienīgā metode, kura varētu darboties apstākļos, kad mainās rādītāju statiskās sakarības. Modelī ir ļoti vienkārši modelēt atsevišķu rādītāju ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību kopumā un pa blokiem: iedzīvotāju skaits, ienākumi un patēriņš; starpnozaru patēriņš un eksports; uzņēmējdarbības resursu izdevumi – darbiniekiem, pamatlīdzekļiem, apgrozāmajam kapitālam un izejmateriāliem.