Pēdējos gados pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), Latvijā paātrinātā tempā sāka attīstīties būvniecības nozare, bet 2008. gadā sākās krīze. Būvniecības produkcijas apjoms un tirgus struktūra ir atkarīga no tautsaimniecības attīstības. Ja ekonomiskā situācija valstī pasliktinās, nekavējoties samazinās mājokļu būvniecība, tai seko komerciālo, ražošanas un infrastruktūras objektu būvniecības samazinājums. Savukārt, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, vispirms būvniecības aktivizēšanās jūtama komerciālajos uzņēmumos, tad – ražošanas uzņēmumos un vienlaicīgi valsts un pašvaldību finansētajos infrastruktūras objektos. Pēc tam, palielinoties ienākumiem, sāk paplašināties arī mājokļu būvniecība. Šāda attīstības secība faktiski ir vērojama visās pasaules valstīs. Būvniecības pieprasījuma nenoteiktība, ekonomisko ciklu mainīgās fāzēs būtiski ietekmē uzņēmumu finansiālo stabilitāti. Paātrināta pieauguma jeb buma fāzēs uzņēmumiem trūkst resursu, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu. Resursi tiek piesaistīti ar rezervēm, kas pieprasījuma samazināšanas gadījumā atkal izraisa resursu un pieprasījuma disproporciju. Pārmērīgi piesaistīti resursi izraisa izdevumu palielināšanos, kura buma fāzē samazina uzņēmējdarbības efektivitāti, bet lejupslīdes fāzē varētu novest līdz uzņēmuma bankrotēšanai. Rakstā tiek izpētīti standarti, finansiālās analīzes radītāji: likviditātes, rentabilitātes, maksātspējas un aktivitātes radītāji. Latvijas būvniecības dati salīdzināti ar Eiropas valstu datiem. Tiek noteiktas radītāju normu robežas būvniecības nozarei. Lielo uzņēmumu radītāji salīdzināti ar kopējo nozares līmeni un mazo un vidējo uzņēmumu radītājiem, kas ļauj izdarīt secinājumus par uzņēmējdarbības mobilitāti, iespēju ātri pielāgoties mainīgiem apstākļiem, izejot no to mēroga. Finansiālās analīzes rezultātā iegūtie secinājumi ļauj būvniecības nozares uzņēmumiem efektīvāk izmantot savus kapitālus un pieejamos resursus.