Cilvēka saimnieciskā darbība ir nepārtraukti pakļauta dažāda veida draudiem. Ugunsgrēks, vētra, nelaimes gadījums, slimība, nāve - katru brīdi apdraud cilvēka labklājību un saimniecisko darbību. Kopš seniem laikiem cīņā ar šiem draudiem cilvēks pielieto divus galvenos paņēmienus – pirmkārt, darīt visu, lai draudus novērstu, un otrkārt, lai mazinātu ārkārtējo notikumu radītās sekas. Vēl viens paņēmiens, kā pasargāt sevi no draudu radītajām sekām ir apdrošināšana. Apdrošināšana – tas ir zaudējumu atlīdzināšanas paņēmiens, kas radušies fiziskai vai juridiskai personai, sadalot šos zaudējumus starp daudzām personām. Zaudējumu atlīdzināšana notiek no apdrošināšanas fonda līdzekļiem, kuru pārvalda apdrošināšanas sabiedrība. Apdrošināšana ir radusies pietiekoši sen, un tās galvenais uzdevums bija apmierināt dažādas cilvēku vajadzības, saistītas ar apdrošināšanas aizsardzību dažādās neparedzamās situācijās. Gan pretrunas starp cilvēku un dabu (plūdi, vētras, zemestrīces un citas dabas katastrofas), gan konflikti sabiedrībā (ekonomiskie, politiskie, reliģiskie u.t.t.), veido apstākļus negatīvo seku radīšanai, kurām ir gadījuma raksturs. Rodas noteiktais risks, kas ir raksturīgs jebkurām sociāli-ekonomiskām attiecībām. Visi šie apstākļi arī veicināja apdrošināšanas nozares rašanos un attīstību visā pasaulē. Pētījuma mērķis ir izpētīt apdrošināšanas nozīmi tautsaimniecībā. Lai sasniegt mērķi, tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi: - noteikt apdrošināšanas nozīmi un īpatnības valsts finansu sistēmā; - izpētīt valsts apdrošināšanas sistēmas struktūru un aprakstīt tās elementus; - izvērtēt apdrošināšanas nozīmi makroekonomiskajā un mikroekonomiskajā līmenī