Rakstā aplūkota valsts ietekme uz pašvaldību budžetu veidošanu Latvijā. Atbilstoši likumdošanai Latvijas pašvaldības darbojas patstāvīgi savu kompetenču ietvaros. Administratīvi-teritoriālās reformas rezultātā divu līmeņu pašvaldību sistēma (rajoni un vietējās pašvaldības) 2009.gada 1.jūlijā tika pārveidota par viena līmeņa sistēmu – tikai vietējās pašvaldības, kuru skaits līdz ar to samazinājās no 522 līdz 118. Reformas mērķis bija izveidot spēcīgākas pašvaldības, kuras būtu spējīgas ekonomiski attīstīties un nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus. Neskatoties uz to, ka pašvaldības patstāvīgi veido savus budžetus, tās tomēr ir atkarīgas no valdības lēmumiem. Sevišķi tas skar budžetu ieņēmumu daļu. Pašvaldību budžetu ieņēmumus galvenokārt veido nodokļi (54%) un dotācijas no valsts budžeta (36%). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis vislielākā mērā ietekmē budžeta ieņēmumus, tāpēc valsts politika šī nodokļa sakarā pašvaldības skar visspēcīgāk. Ņemot vērā situāciju valstī 2010.gadā ir paredzēts paplašināt nodokļa iekasēšanas bāzi. Otrs būtisks pašvaldību finanšu regulēšanas valsts instruments ir pašvaldību aizņēmumu un garantiju limitu noteikšana. Sākot ar 2009.gadu tie tika samazināti, atļaujot aizņēmumus tikai ES projektu līdzfinansēšanai. Analizējot situāciju pašvaldību budžetos kopumā, jāatzīmē, ka 2008.gada beigās tā būtiski pasliktinājās, jo bieži netika ievērota finanšu disciplīna, un kārtējie izdevumi tika segti nevis no ieņēmumiem, bet gan iepriekš izveidotiem ietaupījumiem. Līdz ar to kopējais pašvaldību deficīts sasniedza 0,6% no IKP. Ir redzams, ka pašvaldību realizētā izdevumu politika būtiski atšķīrās no valdības politikas. Tātad kopumā var secināt, ka ekonomiskās krīzes situācijā valdība nevar pilnībā mobilizēt pašvaldības, jo tās rīcībā ir tikai iepriekš minētie instrumenti. Ierobežoto resursu apstākļos pašvaldības, tērējot ietaupītos līdzekļus kārtējām vajadzībām, rada budžeta deficīta pieauguma risku.