Latvijas ģeoīda modelēšanas apgabali un rezultāti
2009
Jānis Kaminskis

Darbā apskatīti biežāk lietotie gravimetriskā ģeoīda modelēšanas apgabali un iztirzāti nosacījumi to izvēlei. Kā primārs nosacījums ir modelēšanas darba sasniedzamais mērķis, bet ne mazāk svarīgs ir pieejamo datu kvalitāte un kvantitāte, jo bieži jāsastopas ar vietām, kurās vispār nav pieejami gravimetriskie dati. Latvijas gadījumā mēs varētu vēlēties blīvāku gravimetrisko datu nosegumu Latvijas austrumu pusē, jo pretējā gadījumā lielāks uzvars jāliek tieši uz zemes mākslīgo pavadoņu (ZMP) rezultātiem. Kā tas skaidrots raksta sākumā, tad modelēšanas apgabals izvēlēts robežās no austrumu garuma 18.meridiāna un līdz 30.meridiānam, kā arī platumā no ziemeļu platuma 55.paralēles līdz 59.paralēlei. Darbi šādā teritorijā nav iespējami bez sadarbības ar visām kaimiņvalstīm. Tur nepieciešami ne tikai gravimetriskie dati, bet arī ģeodēziskā atbalsta informācija par nivelēšanas tīkla un GPS/GNSS tīkla savietotajiem punktiem, kas nodrošina modelēšanas rezultātu sasaisti ar praktiski lietotajām atskaites sistēmām un nodrošina ģeodēzisko datu savietojamību kaimiņvalstu starpā, t.i. lai nebūtu pēkšņu lūzumu vai pārrāvumu uz valstu robežām. Pateicoties speciālo gravimetrisko ZMP kosmiskajām misijām, jo īpaši jaunākajai un daudzsološai pavadoņa GOCE misijai, tiek sagaidīta globālo sfērisko harmoniku ģeopotenciāla modeļu vērienīga attīstība, kas ieviesīs pārliecību par sauszemes gravimetriskiem mērījumiem, norādot kļūdas, kā arī būs iespējams iegūt ģeoīda modeļus pat teritorijām, kurās nav iepriekš veikti virszemes gravimetriskie mērījumi. Taču tas neaizstās tradicionālo absolūto un relatīvo gravimetrisko mērījumu nepieciešamību, jo spēkā ir sakarība, ka jo tuvāk zemes virsmai tiek veikti mērījumi, jo tie ir precīzāki. Kā arī mūsu teritorijā ir jāsaskaras ar zemes garozas ģeodinamiskajiem procesiem, kur var novērot regulāras vertikālās kustības pat līdz vienam vai diviem milimetriem gadā, kas maina visu fiksēto atskaites sistēmu. Kā visefektīvākā monitoringa sistēma tuvākajā nākotne tiek paredzēti dažādi ZMP novērojumi, kas dos ieguldījumu gan visas pasaules, gan Latvijas ģeodēziskās atskaites sistēmas kontrolei un uzturēšanai.


Atslēgas vārdi
geoid, modelling district, artificial earth satellite

Kaminskis, J. Latvijas ģeoīda modelēšanas apgabali un rezultāti. Ģeomātika. Nr.6, 2009, 8.-17.lpp. ISSN 1691-4341.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196