Izmantojot GNSS augstumu noteikšanai rodas nepieciešamība veikt pāreju no ģeodēziskajiem augstumiem un normālajiem augstumiem, kurus izmantot ģeodēzijā. Par pārejas virsmām var izmantot ģeoīdu un gravimetrisko kvaziģeoīdu. Ģeoīds izsenis izmantots par augstumu atskaites virsmu, kas vislabāk atbilst Vidējam jūras līmenim miera stāvoklī, taču teorētiski to iegūt ir neiespējami, jo jāizdara pieņēmumi par Zemes slāņu blīvumu. Kvaziģeoīdu var aprēķināt bez pieņēmumiem par Zemes virsējo slāņu blīvumu izmantojot gravimetriskos datus, taču tā nav līmeņvirsma Zemes smaguma spēka laukā. Pasaulē plaši izmanto satelītu misiju datus par Zemes smaguma spēka lauku. Regulāri tiek veidoti Zemes smaguma spēka modeļi. Viens no jaunākajiem smaguma spēka modeļiem ir EIGEN- 5C. Modelis ir radīts Eiropā un ļoti labi apraksta smaguma spēka izmaiņas tās teritorijā. Satelītu modeļu precizitātes rādītāji ir korelācija un autokorelācija, kuras izsaka miligalos. Modeļu pareizības rādītāji ir to novirze no GNSS/nivelēšanas datiem. Papildinot satelītu misiju datus ar sauszemes gravimetrisko tīklu datiem ir iespējams izveidot kvaziģeoīda modeli, kas pietiekoši precīzi un patiesi apraksta lokālu teritoriju