Elektronisko pakalpojumu sistēmu arhitektūras projektēšana
2009
Edžus Žeiris, Māris Ziema

Sistēmas projektēšana ir process, kas klasificē sistēmai izvirzītās prasības, organizē tās un izveido vienotu sistēmas arhitektūru. E – pakalpojumu sistēmas arhitektūra ir e – pakalpojumu sistēmas struktūra vai struktūras, kas sevī ietver sistēmas komponentes, komponenšu īpašības un to savstarpējās saites, kas nepieciešamas e – pakalpojuma darbībai. Klasiski sistēmu projektēšanā tiek pielietotas divas projektēšanas metodes – funkcionāli bāzēta un objektu orientēta. Izstrādājot e – pakalpojumus, ir Ĝoti būtiski izveidot e – pakalpojumu sistēmas arhitektūru tādu, lai e – pakalpojums apmierinātu visus tam izvirzītos kvalitātes kritērijus, kas veicinātu plašāku tā izmantojamību. Tas nozīmē, kas ir nepieciešams pielietot efektīvas projektēšanas metodes e – pakalpojumu sistēmu izveidei, kas nodrošinātu pieĦemamas e – pakalpojumu sistēmas arhitektūras izveidi. Šādos gadījumos vienkārši funkcionāli bāzēta vai objektu orientēta projektēšanas pieeja ir nepietiekama. E – pakalpojumu projektēšanai var izmantot metodes, kuras risina sistēmas kvalitātes jautājumus jau sistēmas projektēšanas fāzē. Tādās, kā atribūtu virzīta projektēšanas metode ADD, Programmatūras arhitektūras analīzes metode SAAM, Jan Bosch arhitektūras projektēšanas metode, Arhitektūras kompromisu analīzes metode ATAM, Iespējamo draudu analīzes projektēšanas metode HASARD, u.c. Šīs metodes risina jautājumu par sistēmas kvalitāti, bet tām ir viens liels trūkums. Sistēmas arhitekta vai personas, kas veic sistēmas arhitektūras projektēšanu, subjektīvais viedoklis, kā arī iespēja ka tiks palaists garām pats labākais risinājums, vai arī tas vispār netiks aplūkots. Var tikt izvēlēts šėietami labākais variants, kas var izrādīties tikai lokālais minimums, jo netiek aplūkoti pilnīgi visi iespējamie varianti. Šādos gadījumos var pielietot e – pakalpojumu sistēmas projektēšanas metodi, kas tiek balstīta uz web servisu projektēšanu daudzkriteriālas optimizācijas ceĜā. Piedāvātā metode sastāv no septiĦiem galvenajiem projektēšanas soĜiem. Sākumā e – pakalpojums tiek aprakstīts algoritma grafa veidā, kura virsotnes segmentējot visos iespējamajos veidos, tiek iegūti web servisu grafi. Algoritma grafa segmentācija nozīmē to, ka tiek aplūkoti visi iespējamie web servisu grafi, tādā veidā aplūkojot visus iespējamos web servisu risinājumus, kas ietekmē e – pakalpojumu sistēmas arhitektūras kvalitāti. Pirms segmentācijas ir jānosaka iespējamie ierobežojumi algoritma grafa segmentēšanai. Iegūtajiem web servisu grafiem, tiek aprēėinātas kvalitātes kritēriju skaitlisko novērtējumu vērtības, izmantojot aprēėina formulas. No visiem web servisu grafiem tiek iegūta Pareto kompromisu kopa. Atrastās Pareto kompromisu kopas web servisu grafi var kalpot par pamatu pieĦemamas e – pakalpojumu sistēmas arhitektūras izvēlei. Web servisu grafus, kas ietilpst atrastajā Pareto kompromisu kopā, var detalizēti projektēt un implementēt e – pakalpojumu sistēmas arhitektūrā. Ja iespējamo risinājumu skaits ir liels, tad, lai varētu izvēlēties konkrētu web servisu grafu, var tikt pielietota kritēriju samazināšana, vai apvienošana ar kādu citu optimizācijas vai projektēšanas metodi. Aplūkotās projektēšanas metodes ir savstarpēji salīdzinātas, lai sistēmas arhitekts varētu izvēlēties risinājumam piemērojamo projektēšanas metodi.


Atslēgas vārdi
Datoru sistēmu arhitektūras projektēšana, e – pakalpojumi, e – pakalpojumu sistēmas arhitektūras projektēšana, arhitektūras izvēle, projektēšanas metožu salīdzinājums

Žeiris, E., Ziema, M. Elektronisko pakalpojumu sistēmu arhitektūras projektēšana. Datorvadības tehnoloģijas. Nr.39, 2009, 70.-79.lpp. ISSN 1407-7493.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196