Latvija, kā arī citas Pasaules valstis, pārdzīvo finansiālo un ekonomisko krīzi. Austrumeiropas valstis krīze ietekmēja būtiskāk nekā pārējās valstis. No Austrumeiropas valstīm visdziļākā krīze ir novērojuma Latvijā. Ekonomiskās situācijas attīstība Latvijā pēdējos 20 gados pārdzīvoja dažādus etapus. Pirmais no tiem bija pieprasījuma restrukturizēšana, kuras dēļ bija slēgti visi industrijas giganti, kuriem noieta tirgi bija pārsvarā Krievijā. Tie uzņēmumi, kuri varēja ātri mainīt savas produkcijas sortimentu, pielāgoties jauniem apstākļiem, saglabāja savas tirgus pozīcijas. To daudzums Latvijā ir stipri ierobežots, un pārsvarā ir koncentrēts pārtikas, kosmētikas, farmācijas un ķīmijas rūpniecībā. Rūpnieciskās ražošanas samazinājums izraisa ļoti lielu ražošanas un patēriņa disproporciju Latvijā. Imports aizvietoja iekšējo ražošanu. No valsts ar attīstītu rūpniecību Latvija kļuva par papildus noieta tirgu Rietumeiropai. Lai būtu funkcionāls noieta tirgus, ekonomiskajai sistēmai patēriņa precēm pretī jādod nauda vai kādas materiālas vērtības. Ja atsevišķās valstīs ir dabas resursi, tad valsts par precēm varētu norēķināties ar tiem. Pēc šī modeļa šodien dzīvo, piemēram, Krievija, kurai ir milzīgi naftas un gāzes resursi. Diemžēl, Latvijai nav pieprasītāko dabas resursus. Tāpēc tā izmantoja savu izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, attīstīja tranzītu no Krievijas uz ES. Tranzīta pamatā veidotā ekonomika neļauja valstij pilnvērtīgi attīstīties. Daudzas cerības uz ekonomikas attīstību bija saistītas ar iestāšanos ES. Līdz ar iestāšanos ES, Latvijā paplašinājās pieprasījums. Patēriņa apjomi pieauga līdz līmenim, kad preces varētu but izdevīgāk ražot mazās vietējās rūpnīcās, ne kā importēt. Sāka attīstīties mazā rūpniecība. Kopā ar iestāšanos ES Latvijas darbiniekiem parādījās plašas iespējas piedalīties ES darba tirgū, kur atsevišķu valstu darba algas bija 9-10 reizes lielākas. Darba migrācija izraisīja personāla trūkumu un algu pieaugumu Latvijā. Rūpnieciskā ražošana kļuva atkal maz efektīva. 2007.-2008. gadā Latvija sāka dzīvot uz darba emigrantu rēķina. Migranti, izbraucot uz ārzemēm uz laiku, atgriežas ar dzīvei nepieciešamajiem līdzekļiem vai sūta naudu Latvijā paliekošajiem radiniekiem. Līdzīgs ekonomikas funkcionēšanas modelis novērojams dažādās valstīs, piemēram, Tunisijā. 2009. gadā kļuva redzama nākošā ekonomikas attīstības stadija. Latvijai nepietika līdzekļu izdzīvošanai, tā pieprasīja finansēšanu no starptautiskajām institūcijām. Ekonomikas teorijā bija novērojami funkcionāli modeļi, kad valsts dzīvo uz ārējo subsīdiju rēķina, piemēram, Argentīna. Diemžēl, neviens no apskatītajiem modeļiem neder attīstītajām valstīm, tāpēc var secināt, ka Latvijas ekonomika joprojām atrodas transformācijas procesā, un ir nepieciešams noteikt to tālākas attīstības iespējamos virzienus. Lai novērtētu situācijas attīstību Latvijā, tiks izstrādāts sistēmdinamikas tipa modelis, kurš praktiski kvantitatīvi izanalizēs makroekonomikas apriti un līdzsvaru Latvijā. Ievērojot tēmas aktualitāti, raksta mērķis ir atspoguļot izstrādāto modeli. Mērķa sasniegšanai ir izvirzīti sekojoši uzdevumi: • atspoguļot modeļa blokus; • pamatot modeļa pieņēmumus un iekļautās ekonomiskās sakarības; • atspoguļot modeļa darbību svarīgāko tautsaimniecības rādītāju piemērā. Rakstā atspoguļotais modelis ir izstrādāts, izmantojot sistēmdinamikas metodi. Šī metode tiek izvēlēta, ņemot vērā makroekonomisko procesu sarežģīto mijiedarbību. Tā ir vienīgā kvantitatīvā metode, kura ļauj novērtēt ne tikai daudzpusīgi cēloņ-seku sakarības, bet arī atgriezeniskās saites. Makroekonomiskā aprite tiek balstīta uz atgriezeniskām saitēm, līdz ar ko tās analīze ilgstošā periodā prognozēšanā ieteicams lietot sistēmdinamikas metodi. Izstrādātais modelis varētu būt piemērots, plānojot investīcijas, bezdarba un nodarbinātības līmeni, nodokļu apjomus vai citās sfērās. Modeļa praktiskajā pielietojumā ir noradīts, ka nodokļu likmes izmaiņas ietekmēs nodokļu bāzi un iekasējuma izmaiņas, ka algas samazinājums palielinās darba emigrāciju no Latvijas.