Pilsētas ir tās vietas, kur norisinās biznesa darījumi, tiek veiktas investīcijas un radītas darba vietas. Pilsētas ir ekonomiskas izaugsmes dzinēji. Tās spēlē noteicošo lomu valsts attīstībā kā inovāciju un uz zināšanām balstītas ekonomikas centri. Tajā pat laikā pilsētu aglomerācijas atrodas frontes līnijā cīņā par sociālo kohēziju un vides ilgtspējību. Jebkuras urbanizētas apdzīvotas teritorijas attīstība būtu jābalsta uz ekonomisko, sociālo un vides interešu saskaņotību. Ekonomiskā izaugsme, harmoniskā sabiedrība, veselīgā vide – tie ir galvenie priekšnoteikumi indivīda un pilsētas ilgtspējīgai attīstībai. Tas prasa pārdomātu līdzsvaru starp ekonomisko labklājību, sociālo taisnīgumu un veselīgo vidi. Faktiski, īstenojot šos trīs mērķus vienlaicīgi, tie var savstarpēji pastiprināt viens otra pozitīvo efektu. Videi draudzīga politika var sekmēt inovācijas un konkurenci. Tas, savukārt, veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, kas ir vitāli svarīga sabiedrības sociālo mērķu sasniegšanai.