Daudzos tehnoloģiskajos procesos ūdens kvalitāte ir atkarīga no dzelzs jonu koncentrācijas un cietības. Darbā tika pētīta elektrolīzes un elektrodialīzes procesa ietekmi uz dzelzs un kalcija jonu koncentrācijas izmaiņām un mikroorganismu attīstību ūdenī. Eksperiments tika veikts laboratorijas apstākļos, izmantojot dzelzs un kalcija jonus saturošus modeļšķīdumus. Lai raksturotu ūdens apstrādes ietekmi uz mikroorganismu vairošanās intensitātes izmaiņām, izmantoja baktērijas Pseudomonas fluorescens. Darbā tika noskaidrots, ka šķīduma elektrolīze ar tai sekojošu filtrēšanu caur kvarca smilšu slānim kopējo dzelzs jonu koncentrāciju samazina no 40 līdz 50 reizēm. Pieaugot kopējai dzelzs jonu koncentrācijai izejas šķīdumos, elektrolīzes procesā patērētais īpatnējais darbs pēc strāvas samazinās. Palielinot elektrolīzes šūnai pielikto strāvas stiprumu, kopējā dzelzs jonu koncentrācija elektrolizētajā šķīdumā samazinās, bet procesa veikšanai nepieciešamais īpatnējais darbs pieaug. Veicot CaCO3 un FeSO4 saturošu šķīdumu elekrodialīzi cirkulācijas režīmā, ir novērojama gan kalcija, gan kopējās dzelzs jonu koncentrācijas samazināšanās, pieaugot procesa laikam. Straujākas koncentrācijas izmaiņas novērojamas procesa sākumā. Realizējot šķīduma, kas satur vismaz 1mmol/L hlorīda jonus, atdzelžošanu ar elektrolīzes palīdzību, tiek ievērojami uzlabots tā mikrobioloģiskais stāvoklis. Elektrolizētajā ūdenī piecu dienu laikā nav novērojama baktērijas Pseudomonas fluorescens koloniju veidojošo vienību attīstība. Veicot ūdens elektrodialīzi, iespējams efektīvi atsāļot šķīdumu. Atsāļotajā ūdenī ievērojami samazinās (līdz pat 1500 reizēm) baktērijas Pseudomonas fluorescens koloniju veidojošo vienību attīstības intensitāte