Pašlaik Baltijas valstīs darbojas tikai viena celulozes rūpnīca Horizon Pulp & Paper Ltd Kehrā, Igaunijā, kas ražo plaša klāsta papīra izstrādājumus iesaiņojumu industrijai. Tas ir arī vienīgais šā brīža lignīna avots Baltijas valstīs. Tomēr līdz šim Kehras celulozes rūpnīcā iegūtā melnā atsārma sastāvā ietilpstošais lignīns nav izpētīts. Mūsu darba mērķis bija no Kehras rūpnieciskā melnā atsārma izdalīt sulfātlignīnu, raksturot tā ķīmisko sastāvu un pārbaudīt virsmas aktīvās īpašības. Pamatojoties uz darbā iegūtajiem rezultātiem tika konstatēts, ka izdalītais sulfātlignīns pēc saviem rādītājiem būtiski neatšķiras no pārējiem rūpnieciskajiem un komerciālajiem sulfātlignīniem. Noskaidrots, ka ar sulfātlignīna koncentrācijas palielināšanu un šķīduma pH pazemināšanu, sulfātlignīna virsmas aktivitāte šķīdums-gaiss fāzu robežā un eļļa-ūdens emulsijās palielinās. Pie tā lielām koncentrācijām labāka emulsiju stabilitāte novērojama skābā vidē, bet pie mazām – sārmainā vidē, kas izskaidrojams ar dažādiem emulsiju stabilizācijas mehānismiem. Noteikts, ka 0,1 M NaCl klātbūtne šķīdumā labvēlīgi iedarbojas uz sulfātlignīna virsmas aktivitāti, kas saistīts ar sulfātlignīna molekulu hidrofobitātes paaugstināšanos jonu spēka palielināšanās rezultātā.