Tehnisko etiķskābi pasaulē ražo 165 kompānijas 8,2 milj. t gadā praktiski tikai no naftas produktiem. Prognozē, ka tās ražošanas apjoms līdz 2015. gadam palielināsies līdz 11,8 milj. t gadā un to papildus daudzumu vajadzēs ražot, galvenokārt, no biomasas. Pēc Valsts meža dienesta Meža departamenta datiem bērza koksne resursi Latvijā sastāda vairāk nekā 150 milj. m3. Pēc kopējās krājas bērzs aizņem otro vietu starp valdošajām koku sugām Latvijā. Tāpēc ir ļoti svarīgi atrast šiem resursiem ekonomiski izdevīgu izmantošanu. Šīs problēmas efektīvākais risinājums varētu būt kompleksa bērza koksne pārstrāde ražojot etiķskābi un citus produktus. Pārstrādājot tikai 1 milj. m3 šīs koksnes atliekas varētu saražot 25 000 t etiķskābes. Tas dos iespēju ekoloģiski tīri un ekonomiski efektīvi pārstrādāt bērza koksnes atliekas. Lai atrisinātu šo problēmu, pirmo reizi pasaules zinātniskajā praksē, izmantojot jaunā patentā [1, 2] aprakstītās idejas, izpētīta bērza koksnes hemiceluložu polisaharīdu deacetilēšanās un etiķskābes veidošanās procesa galvenās likumsakarības. Parādīts, ka etiķskābes veidošanās dinamiku un iznākumu ietekmē galvenokārt procesa temperatūra, katalizatora koncentrācija un procesa ilgums. Iegūtie rezultāti būs par pamatu jaunai etiķskābes iegūšanas no bērza koka koksnes tehnoloģijai, par kuras rūpniecisko realizēšanu jau interesējas SIA „LFK” un citas firmas Latvijā.