Raksta mērķis ir izpētīt elektorālo izvēli ietekmējošos faktorus. Analīze tiek veikta institucionālās pieejas ietvaros, izmantojot politikas socioloģijā par klasiskām uzskatītās elektorālo uzvedību skaidrojošās teorijas, kā arī empīriskajos pētījumos iegūtās atziņas. Tiek secināts, ka elektorālā izvēle ir komplekss process un to nav iespējams izskaidrot ar kādas vienas teorijas palīdzību. Tiek uzsvērts, ka, iepretī citiem elektorālo izvēli ietekmējošajiem faktoriem, arvien lielāku lomu sāk spēlēt politiķu prasme izdiskutēt problēmas un piedāvāt to risinājumus. Īpaša uzmanība rakstā tiek pievērsta Latvijas vēlētāju uzvedības analīzei.