Starptautiskā integrācija ir viens no būtiskākiem ekonomikas attīstības veicinošiem faktoriem mūsu gadsimtā. Latvijā starptautiskie integrācijas procesi saņēma spēcīgu attīstības impulsu līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā. Kopš tā laika ir uzkrāts pietiekoši daudz statistisko datu par integrācijas procesu norisi, bet joprojām trūkst pētījumu, kuri varētu norādīt procesu attīstības galvenos parametrus, kvantitatīvi atspoguļot Latvijas ieguvumus un zaudējumus no iestāšanas Eiropas Savienībā (ES). Raksta mērķis ir vispusīgi izpētīt starptautiskās integrācijas procesu ietekmi uz Latvijas ekonomikas attīstību. Vērtējot ES integrācijas procesus, raksta autors apskatīja sekojošus ekonomiskos jautājumus: • Saņemto ES fondu līdzekļu tiešā ietekme uz atsevišķu nozaru un kopējo ekonomikas attīstību Latvijā; • Brīvās preču un pakalpojumu kustības (plūsmas) ietekme uz ārējo tirdzniecību, iekšējo ražošanu un ekonomikas attīstību Latvijā; • Brīvās kapitāla kustības iespēju īpašā loma Latvijas ekonomikas attīstībā; • Uzņēmējdarbības vides attīstība Latvijā un uzņēmumu darbības iespēju paplašināšana vienotā ES tirgū; • Cenu un dzīves līmeņa pieaugums Latvijā pēc iestāšanas ES; • Nodarbinātība, bezdarbs Latvijā un darba iespējas citās ES dalībvalstīs. Kopumā vērtējot Latvijas integrāciju ES, ir noteikts, ka tai ir gan pozitīvās, gan negatīvās puses. Integrācijas procesu analīzē sevišķu vietu ieņem Latvijas iemaksas ES fondos un ES fondu līdzekļu saņemšana. ES fondu naudas iemaksu un saņemšanas starpība ikgadēji veido 3%-4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Kā pozitīvās tendences pēc iestāšanas ES varētu minēt ieguvumus no brīvās tirdzniecības, bet no otras puses - šis pats process samazina iekšējo ražošanu Latvijā, kas neapšaubāmi ir negatīvā tendence. Brīvās kapitāla kustības labums ir kapitāla plašāka pieejamība, bet, kā norādīja krīze, kopā ar finansu kultūras trūkumu tas varētu izraisīt problēmas mājsaimniecībām, bankām un valstij. Latvijas darbiniekiem parādījās plašākas iespējas starptautiskā darba tirgū, bet tas izraisīja darbaspēka aizplūdi no Latvijas, kas samazināja Latvijas ilgtspējīgo potenciālu. Integrācijas tendencēm ir gan pozitīvās, gan negatīvas pusēs. Integrācijas negatīvo tendenču novēršanai ir nepieciešams piesaistīt ne mazāk spēku kā integrācijas procesu paātrināšanai.