Šī raksta ietvaros, izmantojot standarta finansiālās analīzes radītājus (likviditātes, rentabilitātes, maksātspējas un aktivitātes radītāji), tiek izvērtēta Latvijas būvniecības nozares uzņēmumu finansiālā stabilitāte. Tiek noteiktas radītāju normu robežas būvniecības nozarei. Tiek pārbaudīta hipotēze, kā uzņēmuma mērogs ietekmē uzņēmuma finansiālos datus, rentabilitāti un spēju darboties krīzes apstākļos. Lielo uzņēmumu rādītāji salīdzināti ar kopējo nozares līmeni un mazo un vidējo uzņēmumu rādītājiem. Viens no raksta novitātes elementiem ir saistīts ar hipotēzes pārbaudi, kas ir labāk: mazo un vidējo būvniecības uzņēmumu mobilitāte vai lielo uzņēmumu stabilitāte, spēja izkonkurēt mazos uzņēmumus gan mazo objektu, gan lielo objektu tirgū. Šī pētījuma rezultāti ir paredzēti, lai varētu praktiski atbildēt, vai ir vērts maziem uzņēmumiem apvienoties, lai uzlabotu savus finansiālos radītājus, kā arī lieliem uzņēmumiem noteiktu, kas jādara, lai paaugstinātu savu mobilitāti. Kopumā vērtējot finansiālas radītājus ir secināts, ka būvniecības nozares analīzei ir sava specifika, salīdzinot to kopumā ar tautsaimniecību. Tāpat lielo būvniecības uzņēmumu finansiālas radītāji dažreiz atšķiras no nozares mazo un vidējo uzņēmumu datiem. Nozares pieprasījuma un rentabilitātes samazināšanas gadījumā, pirmkārt, cieš uzņēmumi, kuri savā darbībā plašāk pielietoja piesaistītos līdzekļus. Tiem uzņēmumiem, kuri vairāk izmantoja pašu līdzekļus, finansiālā stabilitāte ir lielāka. Pētījumā ir noradīts, ka lielo būvniecības nozares uzņēmumu gan rentabilitāte, gan finansu stabilitāte ir lielāka nekā vidējie nozares un tautsaimniecības apvienotie dati.