Rakstā dots ieskats Latvijas reģionālās attīstības tendencēs 1930-jos gados, lai novērtētu Latvijas vēsturisko pieredzi. Jau tajā laikā iezīmējās dažu reģionu konkurences priekšrocības un specializācija. Latvijā sociāli ekonomiskās atšķirības starp reģioniem ir pastāvējušas gan pirmās brīvvalsts laikā, gan turpina pastāvēt arī mūsdienās. Ir mainījušies akcenti un galvenie saimnieciskās darbības virzieni, bet pamatā ģeogrāfiskās priekšrocības ir un paliek nemainīgas. Viena no mūsdienu aktuālākajām problēmām ir nevis reģionālo atšķirību izlīdzināšana, bet gan reģionu padarīšana par pievilcīgu dzīves un darba vietu.