Līdz ar Latvijas iesaistīšanos starptautiskajos integrācijas procesos, arvien aktuālāks kļūst jautājums par Latvijas un tās atsevišķu reģionu konkurētspējas novērtēšanu un paaugstināšanu. Pēc esošo konkurētspējas novērtēšanas metožu analīzes var secināt, ka dažādu līmeņu un veidu teritoriju attīstību un konkurētspēju vislabāk raksturo sintētisks jeb vispārināts rādītājs – konkurētspējas indekss. Pamatojoties uz autores veikto pētījumu par reģiona konkurētspējas būtību un to ietekmējošiem faktoriem, tika izstrādāts reģionu konkurētspēju ietekmējošo faktoru modelis, veikta reģionu konkurētspēju ietekmējošo faktoru un rādītāju atlase un analīze. Pēc autores izstrādātās reģionu konkurētspējas indeksa (RKI) funkcijas tika aprēķināts RKI Latvijas plānošanas reģioniem. Viskonkurētspējīgākais 2007.gadā bija Rīgas plānošanas reģions. Savukārt Kurzemes reģions konkurētspējas ziņā ierindojas 4.vietā aiz Zemgales un Vidzemes reģioniem. Pēdējo vietu ieņem Latgales plānošanas reģions. Kopējais Kurzemes konkurētspējas līmenis, salīdzinot ar pārējiem Latvijas plānošanas reģioniem, ir zem vidējā līmeņa. Konkurētspējīgākā sfēra Kurzemes reģionā ir dabas resursu esamība, tomēr ņemot vērā nelielo šīs jomas svarīgumu, tā būtiski neietekmē kopējo RKI. Savukārt, tajās jomās, kurām relatīvais svars ir augstākais (inovācijas un pētniecība, ekonomika un ražošana.), Kurzemes reģiona konkurētspēja ir zema vai ļoti zema.