Gaisa enerģētiskā stāvokļa ietekme uz pilsētu infrastruktūru
2010
Andris Skromulis, Jelena Grigorjeva

Rakstā aktualizēta atmosfēras gaisa kvalitātes problēma, īsumā raksturotas gaisu piesārņojošās ķīmiskās, mehāniskās un enerģētiskās komponentes, īpašu uzmanību pievēršot gaisa enerģētiskajam stāvoklim kā savdabīgam gaisa kvalitātes indikatoram. Rakstā sniegts ieskats pozitīvo un negatīvo aerojonu klasifikācijā un struktūrā. Īsumā izklāstīta gaisa jonizācijas teorijas būtība un jonizācijas ietekme uz dabas vides abiotisko un biotisko komponenti, īpašu uzmanību pievēršot pozitīvo un negatīvo vieglo aerojonu fizioloģiskajai ietekmei uz cilvēka organismu. Tajā atspoguļoti Rēzeknes pilsētas dažādos mikrorajonos veiktie vieglo aerojonu koncentrācijas un dažu meteoroloģisko faktoru mērījumi, kas veikti 2009. gada jūlijā – augustā. Analizējot iegūtos datus, izdarīti secinājumi, ka vispārējais gaisa jonizācijas līmenis pilsētā ir vidējs, atklāta vispārēja tendence negatīvo aerojonu koncentrācijai dienas laikā samazināties, bet pozitīvo aerojonu koncentrācijai pēcpusdienā pieaugt. Īsumā raksturots, kā pilsētas infrastruktūra ietekmē gaisa kvalitāti tajā, un sniegti priekšlikumi iespējamai pilsētas tālākai attīstībai.


Atslēgas vārdi
air ionization, air ions, air quality, town ecology

Skromulis, A., Grigorjeva, J. Gaisa enerģētiskā stāvokļa ietekme uz pilsētu infrastruktūru. Ilgtspējīga telpiskā attīstība. Nr.1, 2010, 89.-93.lpp. ISSN 1691-6174.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196