Latvijai raksturīgie būvkeramikas izstrādājumi ir ķieģeļi, drenu caurules, jumta kārniņi, keramikas flīzes un keramzīts. Pēc 2. Pasaules kara Zemgalē ķieģeļu ražošana koncentrējās divās rūpnīcās Lielupes baseinā – Kalnciema būvmateriālu kombinātā un rūpnīcā „Spartaks”. Tos izveidoja, apvienojot agrākās ķieģeļnīcas. Vidzemē darbu atsāka Cēsu un Tūjas ķieģeļnīcas, Latgalē – Jēkabpils, Rēzeknes un Daugavpils–Kalkūnu ķieģeļnīcas. Plašāk drenu cauruļu ražošana izvērtās, kad 1963. gadā uzbūvēja Lodes drenu cauruļu rūpnīcu. Vēlāk uzcēla drenu cauruļu rūpnīcas Kupravā – Latgalē un Usmā – Kurzemē. Jumta kārniņus izlaida „Spartaks”, vēlāk – Lodes ķieģeļu un drenu cauruļu rūpnīca. Būvkeramikas sortimentu paplašināja keramzīts un glazētās keramikas flīzes. Pirmā keramzīta ražošanu 1963. gadā uzsāka Jēkabpils būvmateriālu rūpnīca. Vēlāk tai pievienojās Kupravas drenu cauruļu rūpnīca un Līvānu ķieģeļu rūpnīcas Nīcgales keramzīta cehs. Keramikas glazētās flīzes iekšējai un ārējai apdarei no 1975. gada ražoja Brocēnu cementa un šīfera kombināta Cieceres cehs.