Lielmēroga dzīvojamo rajonu publiskās ārtelpas ir nozīmīgs dzīvojamās vides kvalitātes indikators. Šo rajonu būvniecības sākuma posmā kā nozīmīgākais publiskās ārtelpas elements tika plānots plašs pagalms, ap kuru grupējās tipveida daudzstāvu dzīvojamie nami. Tipiska Purvciema pagalma labiekārtojuma projekta, kartogrāfiskā materiāla un vietas apsekojuma laikā gūtās informācijas analīze ļauj secināt, ka no oriģināli plānotajiem labiekārtojuma elementiem un stādījumiem lielākā daļa nav tikusi realizēta, bet projekta īstenotie elementi ir nolietoti un nekopti. Jaunā apbūve un tās nožogotā teritorija aizņem ievērojamu daļu no oriģināli plānotās apzaļumotās teritorijas, radot gan telpisku, gan sociālu konfliktu draudus. Iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina par iedzīvotāju neapmierinātību ar publisko ārtelpu kvalitāti Purvciemā. Pētījuma rezultātā jāsecina, ka 21. gs. pirmajā dekādē Rīgas lielmēroga dzīvojamo rajonu publiskās ārtelpas ir zaudējušas to nozīmi, kas tika plānota rajonu oriģinālajos projektos. Lai arī publiskās ārtelpas kalpo kā nozīmīga dzīvojamās vides sastāvdaļa, to izmantošana ievērojami atšķiras no iecerētā. Mūsdienās tās ir ieguvušas pamestas, nedrošas, neestētiskas vides tēlu, kas šodienas kontekstā bieži tiek vienkāršoti uzlūkots kā neizmantots teritorijas resurss un tiek apbūvēts, līdz ar to neatgriezeniski zaudējot oriģināli plānotās lielmēroga dzīvojamās vides publisko ārtelpu kvalitātes.