Pētījumā apkopota sistematizēta informācija par ultraviaoleto (UV) starojumu un siltumstarojuma iedarbību un progresīvām metodēm aizsardzības nodrošināšanai pret UV un siltumstarojumu gan uzturoties ārvidē, gan regulējot mikroklimatu telpās, kā arī apzinātas iespējas izmantot metālus un to oksīdus aizsargpārklājumu veidošanai, sniegti to raksturojumi, kā arī metodikas ZnO iegūšanai un auduma apstrādei. Eksperimenti veikti uznesot vakuumā termoiztvaicēšanas procesā dažāda biezuma Zn pārklājumus uz kokvilnas un kokvilnas ķemdzijas auduma, kā arī linu auduma, kas ir biežāk lietotie tekstilmateriāli ekovides veidošanai. Eksperimenta gaitā salīdzinātas dažādu materiālu paraugu ar atšķirīgu pārklājuma biezumu starojuma caurlaidības, kā arī virsmu mikrogrāfijas, kas ļauj secināt, ka vakuuma termoiztvaicēšanas procesā iespējams iegūt pat 0,12 μm vienmērīgu gludu Zn pārklājumu uz kokvilnas auduma, palielinot pārklājuma biezumu līdz 0,21 μm caurejošās starojuma plūsma samazinās par 35 %. Uz linu auduma pavedieniem uznestā Zn kārtiņas struktūra ir graudaina, jo lielāks ir kārtiņas biezums, jo Zn klasteri kļūst rupjāki, līdz ar to pārklājums ekspluatācijā mazāk noturīgs. Tā kā aplūkotā fizikālā metode ultraplānu metālpārklājumu uznešanai uz tekstilmateriāliem atšķirībā no ķīmiskajām apstrādēm nerada vides piesārņojumus, ir mērķtiecīgi turpināt pētījumus adhēzijas uzlabošanai, kā arī meklēt veidus, kā piešķirt metālpārklātajai virsmai papildnetīrumus nepiesaistošas īpašības