Nepieciešamība pēc piekļuves informācijai ir noteikusi to, ka strauji attīstās augstas caurlaides spējas šķiedru optikas pārraides sistēmas (ŠOPS). Šo sistēmu pilnveide ir notikusi pateicoties tam, ka ir izdevies iegūt mazu zudumu SiO2 šķiedras un realizēt liela ātruma (R>10 Tbit/s) optiskās iekārtas. Jaudīgas lāzeru iekārtas un mazs attālums starp pārraidāmajiem kanāliem ir ļāvis izveidot augstas caurlaides spējas šķiedru optikas pārraides sistēmas, kas spēj nodrošināt informācijas pārraidi lielos attālumos. Šī attīstība ir kļuvusi par cēloni dažādu nelineāru efektu parādībām optiskajās šķiedrās, jo salīdzinoši nelielais šķiedras diametrs un lielās ievadāmās gaismas jaudas izraisa nelineāros optiskos efektus. Darbā eksperimentāli ar pikosekunžu un nanosekunžu lāzerimpulsu palīdzību tika pētīti nelineāro optisko efektu veidošanās mehānismi optiskajās šķiedrās. Eksperimentāli tika veikta pikosekunžu lāzerspektometra impulsu novērtēšana, izpētīta nelineāro optisko zudumu (NOZ) atkarība no gaismas intensitātes un viļņa garuma, kā arī veikta iegūto eksperimentālo rezultātu analīze. Pieaugot gaismas intensitātei, tika novērotas neviennozīmīgas optisko zudumu izmaiņas. Pētījuma gaitā ir skaidroti iespējamie NOZ rašanās iemesli, novērtēti to veidošanās mehānismi, kā arī izstrādāti priekšlikumi Ramana pastiprinātāju lietošanai optiskajās blīvēšanas sistēmās, ja izmantota standarta vienmodas optiskā šķiedra attālumā līdz 100 km, kas ir raksturīgi Latvijas ŠOPS. Pētījum ietvaros tika izstrādāta orģināla mēriekārta, lai izmērītu vidējo jaudu pikosekunžu lāzerimpulsiem ar nelielu ( Hz) impulsu atkārtošanās frekvenci. Ar mēriekārtas palīdzību tika novērtēti lāzerimpulsu spektrālie parametri un mērīti zudumi optiskajās šķiedrās. Pētījumā ir veikts arī minimālās enerģijas (6.5 kT/bit) aprēķins optiskajai informācijas pārraidei un detektēšanai, lai noteiktu cik lielā mērā var samazināt signāla jaudu optiskajos sakaru kanālos.