Riska faktoru novērtēšanas metodikas pilnveidošana uzņēmumos, kur tiek pielietotas sprādzienbīstamas tehnoloģijas
51. RTU Starptautiskā zinātniskā konference: RTU IEVF Ekonomikas un uzņēmējdarbības zinātniskā konference (SCEE ’2010): konferences rakstu krājums 2011
Vladimirs Jemeļjanovs, Jeļena Pundure, Māris Ziemelis, I. Sulojeva

Darbā ir aplūkotas metodes riska novērtēšanai sprādzienbīstamos objektos, specifiski pasākumi, lai nodrošinātu nodarbināto drošību sprādzienbīstamā vidē, kā arī normatīvie akti par sprādzienbīstamību. Tiek sniegts ieskats par to, kas īsti ir „sprādzienbīstamība darba vidē”. Apskatītas sprādzienbīstamības radītās problēmas un tās nozares, uzņēmumi un darba vietas, kur potenciāli ir iespējama sprādzienbīstamas vides veidošanās. LR Darba aizsardzības likums (pieņemts Saeimā 20.06.2001., stājies spēkā 01.01.2002., transponē ES direktīvu 89/391/EEC1) uzliek par pienākumu darba devējiem ieviest un īstenot darba vietās nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nodarbinātajiem drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Tas ietver arī preventīvus pasākumus riska novēršanai un nodarbināto nodrošināšanu ar nepieciešamo informāciju un apmācībām, kā arī nodrošināšanu ar atbilstošu darba organizāciju un nepieciešamajiem aizsardzības līdzekļiem. Lai nodrošinātu darbiniekiem drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, uzņēmumu vadītājiem jāpilda LR normatīvo aktu prasības darbiem sprādzienbīstamā vidē. Pildot šī prasības, uzņēmumu vadītāji sastopas ar dažādām pieejām tehnoloģisko telpu un darba vietu sprādzienbīstamības pakāpes noteikšanai. Darba zonu sprādzienbīstamības pakāpes noteikšana ir tieši saistīta ar naudas līdzekļu izdevumiem. Bīstamākās ražotnes prasa speciālas iekārtas (ar paaugstinātām aizsardzības īpašībām), drošības un avārijas signalizāciju, ventilāciju, īpašu individuālo aizsardzības līdzekļu un ekipējumu darbiniekiem utt. Neprecizitātes un kļūdas, nosakot darba vietu sprādzienbīstamības pakāpi, varētu būt par pamatu, labākā gadījumā, neparedzētai naudas līdzekļu tērēšanai, sliktākajā - avārijai un cilvēku upuriem. Uzņēmuma vadītājam, organizējot ražošanu, jāatrod atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram: • kādi līdzekļi nepieciešami, lai organizētu drošu ražošanu? • vai ražošanā ir viegli uzliesmojošas vielas? • kurā sprādzienbīstamā vide var veidoties? • vai sprādzienbīstamas vides veidošanās ir iespējama? • kā veikt sprādzienbīstamas riska novērtēšanu? • kādu metodiku izmantot sprādzienbīstamas vides radīto risku novērtēšanai. Īpaši būtiski, ka darba vietu sadalījumam zonās nav konkrētas metodikas. Eksistē tikai vispārējas rekomendācijas uzņēmēju darbībai. Katrs darba devējs risina savas problēmas šinī jomā pats. Līdz ar to eksistē zināmas grūtības darba uzņēmēju praktiskajā darbā. Tā kā sprādzienbīstamo uzņēmumu jomā joprojām ir ļoti slikts nodrošinājums ar kvalitatīviem normatīviem un esošie bieži izstrādāti nepārdomāti un tos nav iespējams pielietot, darba autoriem radās doma izpētīt attiecīgo spēkā esošo likumdošanu par darba aizsardzības jautājumiem sprādzienbīstamā vidē un uz zināmas metodikas pamata izvēlēties piemērotāku risku novērtēšanas metodi. Pirmo reizi Latvijā sprādzienbīstamā nozarē ir izstrādāta un detalizēti aprakstīta sprādzienbīstamības riska novērtēšanas metodika, izmantojot eksperta (kontroljautājumu saraksta) metodes bāzi.


Atslēgas vārdi
risks of hazardous technologies, explosive

Jemeļjanovs, V., Malahova, J., Ziemelis, M., Sulojeva, I. Riska faktoru novērtēšanas metodikas pilnveidošana uzņēmumos, kur tiek pielietotas sprādzienbīstamas tehnoloģijas. No: 51. RTU Starptautiskā zinātniskā konference: RTU IEVF Ekonomikas un uzņēmējdarbības zinātniskā konference (SCEE ’2010): konferences rakstu krājums, Latvija, Rīga, 14.-16. oktobris, 2010. Rīga: RTU Izdevniecība, 2011, 28.-39.lpp. ISBN 978-9934-10-128-1.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196