1990. gadā RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātē tika uzsākta studentu apmācība kultūras mantojuma konservācijā un restaurācijā. Studiju programma tika izveidota uz Ķīmijas tehnoloģijas piecgadīgās inženieru studiju programmas bāzes un sākumā bija patstāvīga apmācības programma. Līdz ar pāreju uz bakalaura un maģistra studiju programmām tā kļuva par atsevišķu programmas "Ķīmija" specializācijas virzienu, kas izraisīja plašas un būtiskas sākotnējās programmas izmaiņas. Lai analizētu šo izmaiņu cēloņus un to izraisītās sekas, darbā apskatīti tādi jautājumi kā studiju programmas izveidošana, tās struktūra, iegūstamā kvalifikācija un to izmaiņas laikā, konservācija un restaurācija kā starpnozaru un starpprofesiju specializācija, mācību prakses un studentu zinātniskā darba problēmas, starptautiskā sadarbība, studiju finansēšana un apmācības materiālais un tehniskais nodrošinājums, sagatavotie speciālisti un to kvalifikācija.