Promocijas darbā ir pētīts digitālo sistēmu pienesums un to izmantošanas robežas reālā arhitektūras projektēšanā, definējot šo sistēmu galvenās priekšrocības un apskatot to inovatīvās iespējas. Pasaulē daudzu mūsdienīgo arhitektūras tendenču risinājumu realizācija ir bijusi iespējama tikai pateicoties digitālajiem arhitektūras projektēšanas instrumentiem. Šo digitālo sistēmu pētījums ir arī īpaši aktuāls Latvijā, jo pagaidām tās nav guvušas pasaules pieredzei adekvātu izmantošanu. Darba pirmajā daļā pētītas teorētiskās nostādnes digitālajā arhitektūrā un digitālo projektēšanas instrumentu iespējas. Izpētīti gan klasiskie, gan inovatīvie un netradicionālie digitālie instrumenti. Arhitekta darba rezultātu būtiski var ietekmēt viņa darbarīki un prasme ar tiem apieties. Otrajā daļā analizēti projekti, kuru veidošanai bijis nepieciešams izmantot digitālās arhitektūras projektēšanas instrumentus. Analizētie objekti sakārtoti divās apakšnodaļās – pasaules un Baltijas valstu kontekstā. Pētījumā veikta faktu un informācijas konstatācija, kuru analizējot tiek norādīts, cik dziļi ir izmantotas dažādas digitālo sistēmu metodes, lai tās dotu lietderību, vai arī – ar kādiem līdzekļiem būtu bijis jāstrādā, lai projektēšanas vai ražošanas procesus padarītu efektīvākus laika un izpildes kvalitātes ziņā. Trešā daļa veltīta teorētisko un praktisko arhitektūras atziņu potenciālās izmantošanas iespējām arhitektūras projektēšanā. Šajā daļā apskatīto autora promocijas darba gaitā veikto eksperimentu kopums ir daļa no praktiskā pētījuma par digitālajām sistēmām arhitektūrā un to neierobežotām iespējām, piemērojot jaunas un nestandarta projektēšanas metodikas no mūsdienu arhitektūras inovatīvajām teorijām. Visu dažādo projektēšanas metodiku pamatā ir zinātniski balstītas idejas, kas iepriekš maz pētītas, taču to pienesums mūsdienu arhitektūras nozari bagātina, piedāvājot pilnībā citu skatījuma plašumu nestandarta projektēšanas situācijās. Eksperimentu ietvaros autors piedāvā jaunu metodiku – sistēmas kompleksu par digitālo sistēmu lietojumu arhitektūras projektēšanas kvalitātes, estētisko vērtību, tehnisko iespēju u.c. faktoru uzlabošanai. Promocijas darbā tiek akcentēts, lai arhitekti projektētu radikāli jaunā veidā, nepieciešams lietot inovatīvas projektēšanas programmatūras, kas vienlaikus izmaina klasiskos uzskatus par arhitektūras veidošanas mākslu. Jāattīsta un jāpiemēro jauna veida stratēģijas projektēšanā. Tikai izmantojot inovatīvās un netradicionālās digitālās sistēmas ir iespējams veicināt radošuma daudzveidību arhitektūrā. Eksperimentējot un attīstot jaunas projektēšanas formas, ir iespējams iemācīties jaunas būvniecības un konstruktīvās metodes, nevis pretēji.