Iegultās sistēmas arvien vairāk parādās mūsu dzīvē, nodrošinot manuālo darbību automatizēšanu un ļaujot cilvēkam vadīt tos procesus, kurus viņi nevar pildīt bez tām. Sarežģītās medicīnas iekārtas, lidmašīnas, kosmiskie kuģi ir tikai daži piemēri šādām sistēmām. Lai nodrošinātu korektu funkcionēšanu, šādām kompleksām sistēmām piemīt virkne nefunkcionālu īpašību, piemēram, laika ierobežojumu kontrole, asinhronā darbība, sinhronizācija un citas. Regulāras sistēmu kļūmes parāda, ka sistēmu izstrādes procesā ir nepieciešami uzlabojumi. Eksistējošās nefunkcionālo īpašību testēšanas metodes balstās uz iepriekšējās paaudzes modelēšanas notācijām un nenodrošina automātisko testpiemēru ģenerēšanu no sistēmas modeļiem. Tajā pašā laikā modernajā programmatūras izstrādes procesā parādās jaunās metodes un veselas metodoloģijas. Modeļvadāmā arhitektūra (angl. Model Driven Architecture - MDA) ir viena no populārākajām un strauji attīstošākajām programmatūras izstrādes tehnoloģijām, kas ļauj no sistēmu modeļiem ģenerēt pirmkodu. MDA izplatīšanu un popularizēšanu veicina pieejamie tehnoloģijas atbalsta standarti un rīki, kas nodrošina izstrādes procesu. Līdzīgas aktivitātes notiek arī testēšanas jomā. Parādās jaunās pieejas sistēmu testēšanai, balstoties uz to modeļiem. Savukārt, eksistējošās uz modeļiem balstītas testēšanas metodes fokusējas uz funkcionālo īpašību testēšanu. Pētījumā rezultātā ir izstrādāta iegulto sistēmu nefunkcionālo īpašību testēšanas metode, kas balstās uz MDA principiem. Izstrādāta metode paredz testpiemēru ģenerēšanu no UML secību diagrammām un to prezentēšanu standartizētā UML testēšanas profila formātā. Piedāvātā metode ir implementēta ar nepieciešamo rīku kopu, kas nodrošina modeļu ielasīšanu XMI formātā, datu pārnešanu datubāzes tabulās, vienkāršotu sistēmas modeļa prezentāciju un tā transformāciju atbilstoši definētiem transformācijas likumiem uz testēšanas modeli. Pētījumā izstrādāta metode un rīki ir aprobēti reālā laika maksājuma karšu sistēmas laicīguma īpašības testēšanā. Balstoties uz probācijas rezultātiem ir veikti secinājumi par metodes pielietošanas iespējām, tās priekšrocībām un turpmākiem attīstīšanas soļiem. Darbs ir uzrakstīts latviešu valodā, satur ievadu, 4 nodaļas, nobeigumu, literatūras sarakstu ar 100 nosaukumiem, 5 pielikumus, kopā 147 lapaspuses.