Informācijas tehnoloģiju attīstība ir radījusi jaunu situāciju izglītības sistēmā. Skolēns, students vai profesionālās skolas audzēknis arvien vairāk kļūst par aktīvu izglītības procesa dalībnieku, kuram ir savi mērķi, zināšanas, prasmes un attieksmes, kas iegūtas apzinātā vai neapzinātā pašizglītības procesā. Līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par pāreju no skolotāja vai mācībspēka monologa uz līdztiesīgu dialogu ar skolēnu, studentu vai audzēkni. Raksta autors aplūko dialoģisko mācību teorētiskos aspektus pedagoģiskajā literatūrā ārvalstīs un Latvijā.