Cilvēka attieksme lielā mērā ietekmē katru no mums - izmainās apkārtējā vide un ainava, ceļ jaunas ēkas. Ja izmaiņas notiek neplānoti, tās var novest pie nopietnām problēmām jau tuvākajā nākotnē, ņemot vērā zemes kā resursa ierobežotību un lielo nozīmi. Zemes izmantošanā pieļauto kļūdu labošanai ir nepieciešams ieguldīt milzīgus resursus, tas prasa daudzus gadus. Sevišķu nozīmi iegūst zemes pārvaldības pamatnostādņu izstrāde. Analizējot zemes izmantošanas virzienus, jāņem vērā publiskās un privātās intereses un to mijiedarbība. Teritorijas plānošanas sistēmas pilnveidošanas problēmu ietvaros izvirzījusies mūsu pētījumu tēma.